mīļo dienasgrāmatiņ

Šodien nāk bimba. Šodien jāstrādā. Jūtos tā, it kā man nebūtu ādas, varbūt tāda knapa membrāniņa kā mandarīna daiviņai. Nē, pat tā ir biezāka.
Visu nedēļas nogali gulēju un klepoju. Visu nedēļas nogali biju midziņā, aliņā, prom prom prom. Visu nedēļas nogali ēdām vārītas olas un raudājām, tad gulējām un klepojām, tad masējām kājiņas, rociņas, sprandu un muguru, dibena muskuļus, drīz zināsim visus viensotra muskuļus labāk par savējiem.

Šonakt pilnmēness, modos nakts vidū, bet vai tad tā ir mošanās nakts vidū un vai tas skaitās kā pusmiegs, un cik miega man ir bijis un vai esmu izgulējusies vai ne, ja esmu visu nedēļas nogali bijusi pus-nomodā, pus-guļus? Mēs saspiežam viens otra rokas un tās savienojas kā elektrības vadi, ir vieglāk sasildīt to, ko esi aptvēris ar savām plaukstām, piespiedis ciešī klāt.

Šodien ir šūpas, nāk raudiens, sēžu aiz kases un jūtos ievainojama un trausla, jūtos kā visplānākā stikla trauciņš, stikla putniņš, stikla svilpaunieks kurā raud vējš. Gribu ielīst lielā sudraba olā, gribu no visa paslēpties, gribu, lai man apkārt ir bruņas, gribu, lai bruņas ir taisītas no tavām rokām un kājām un vēdera, gribu raudāt.

Braucu ar taksi uz darbu, aizvakar naktī lūdzu tev atvest no naktspastaigas naktspuķes un tu tumsā salasīji pušķi ar kādām sešām dažādām oktobra puķēm (šobrīd no manām acīm aktīvi spiežas asaras; ak esmu tik viegli aizkustināma šodien), tostarp Impatiens glandulifera, invazīvs, skaists, mežonīgs augs, kas pie mums atnācis no Himalaju kalniem un zied no Maija līdz rudens salnām. Tā ziedi izskatās kā mazas orhidejas, augustā mēs gulējām zem to krūmiem Salacas krastā un skatījāmies, kā kamenes lien iekšā makstveidīgajos ziedos, nu, galu galā, visi ziedi ir seksuāli orgāni; ko Žižeks tur teica reiz par puķēm?

es paņēmu taksī līdzi vienu zariņu rozā krizantēmas. Skatos uz to un mēģinu nebimbāt. No rīta bučojāmies, tu biji izkāpis no dušas un no tevis vēl pilēja ūdens, gandrīz kā bučoties lietū. Ieelpa-izelpa-ieelpa. Šodien un rīt strādāju, varat apciemot.

ok es negribu izklausities traka, bet tikko tiriju darba tualeti un tad izlida milzigs zirneklis un man ir loti loti bail no zirnekliem vai ne un es stavu atverusi durvis aiz vinam un man reali bail nevaru pakusteties un vins ir liels nu ka divi ikski vismaz un tad es saku vinam teikt yo zirnekli es tiesam negribu tev darit pari bet man no tevis ir LOTI bail un ja tu man tuvosies es tevi nogalinasu bet es NEGRIBU tevi nogalinat tapec butu labak ja tu pazustu no manam acim un es tevi neredzetu jo manas bailes ir LIELAS un ja tu man tuvosies es tevi NOGALINASU tapec ludzu ludzu ielien kaut kada ala



un goda vards vins nema un aizlida aiz sienas fliizes

Šī diena ir strauji uzlabojusies. Normālu dopamīna būstu iedeva apsveikums no Liberta par KKF, (es jau biju paspējusi aizmirst, ka šodien paziņo rezultātus) un jē!! kā tomēr nauda var uzlabot garastāvokli nabaga māxliniekam.... Tomēr noskaņojumu vēl jo noturīgi labvēlīgāku padarīja rimtie tīrīšanas darbi paviljonā indiešu mūzikas pavadībā -- ar putekļu slotiņu slaucīju putekļus no itāļu kapara lampām un bronzas svečturiem no Holandes, koka skapjiem ar ziedu izgrebumiem no divdesmitā gadsimta sākuma.... ņam ņam ņam ņam ņam. Cilvēku nebija daudz, E man iemācīja, kā aplīmēt dāvanu kastītes ar filigrānām zelta uzlīmītēm. Zelts, zelts zelts. moņi moņi moņi!