kjeerpis | Jan. 9th, 2007 07:52 pm Oi, nē, laimīgs es neizskatos, bet es mēdzu uzsmaidīt svešiem cilvēkiem. Ne jau pavisam uz ielas, bet iepērkoties, atvainojoties, sakot paldies, kad apkārt kaut kāds šums notiek, kad eju uz kādu iestājeksāmenu vai stāvu rindā valsts iestādē. Un pārsvarā jau vienmēr visi atsmaida. Tāpēc biju šokā, kad reiz dabūju sargdama taisnoties par šo savu ieradumu un sapratu, ka kāda daļa cilvēku mani dēļ tās smaidīšanas uzskata par kaut kādu pusjukušu. Lasīt komentārus |