Xillia

Ir labi. Tāds savāds miers, gan apkārt, gan manī pašā. Tā nemaz tik bieži negadās.... Jāizbauda :)

Jā, diena sākās labi - es pamodos :) Kārtīgi izvārtījos pa gultu un izstaipījos. Izkāpu ar labo kāju no gultas. Neapgrūtināju sevi ar rīta rosmi. Paskatījos pa logu un sapratu, ka laix nav tik briesmīgs, ka nevarētu būt vēl briesmīgāks. Pateicu Tam Čalim Tur Augšā lielu paldies par visu. Klausos tikai tādu mūziku, kas man patīk. Pēc visa spriežot esmu sagatavojusies Šausmīgi Labai Dienai!!!
P.S. ceru, ka kādam nesagādas prieku, man šo dienu sabojāt :))

.......vietnkārši jāatcerās, ka viss, kas notiek, notiek uz labu.......

Tu pasliideeji man garaam,
Kaa acu priekshaa dazhreiz pasliid dziive.
Es paspeeju tik vien, kaa pashiem pirkstu galiem,
Tavam raamam smaidam pieskarties.

Par tuvu tu, lai klusi pasliideetu garaam,
Nedaudz par taalu, lai tevi satvert speetu
Un taa tu aizej, nemanot, ka atkal,
Manaa sirdii ieceert nedziestoshu reetu...

Es domaaju un domaaju, bet ne pie kaada rezultaata neesmu tikusi... Gribeetos domaat, ka neesmu taada glupa radiiba un ka no shiis situaacijas izejas tieshaam nav, nevis to, ka es tikai sho atrisinaajumu nemaaku atrast... Varbuut mekleeju nepareizaa vietaa... Atrisinaajums ir nevis kaut kur ap mani, bet manii pashaa...

Šovakar atkal pilnmēness,
Tāpat kā toreiz...
Man bail.
Skatos, cik atkal kaislīgi
Debesis gail...
Pieveru acis, lai nebūtu
Jāraugās liesmās,
Kurās sadegot pati
Citus paņemu līdzi
Tik cietsirdīgi...
Tik nesaudzīgi...
It kā bez sirds,
Ar ko mīlēt,
Dzimusi būtu.
Varbūt tāpēc es tevi
Nesajūtu....?

Netieku galā ar savām domām. Nezinu vairs, ko domāt un nespēju vairs izvērtēt savas rīcības iemeslus un sekas. Esmu atklājusi sevī jaunu talantu - cilvēku sāpināšana. Tā ir viena no tām lietām, kas man izdodās īpaši necenšoties. Nu tad vajadzēs nedaudz paciesties, lai no šī talanta tiktu vaļā, tikai nezinu vai izdosies... Mēģināts nav zaudēts... Nevienam neko nesolu... Vismaz pati sev brīžiem tik dikti neriebšos...

Šovakar tavai balsij pelēka pieskaņa
Kā slāpēs būtu izdzēris kausu ar cigāru dūmiem.
Es tikai ieklausos, pastiepju rokas un satveru
Tavus vārdus, kas bēgdami tevis aizlaižas prom.

Notveru skatus, tavu elpu un dvēseli,
Visu, kas tava pelēka saltuma bēg...
Tu nesmejies, neraudi, nemīli, nezini, nejūti,
No cilvēka - Tevis ir palicis pāri tik rēgs...

Cik maz cilveekam vajag laimei...
Bet cik maz cilveeki to apzinaas...

Vakardienas atmiņu tīklā,
Sapinies smaids,
Uz tavām lūpām mirdzēja rasa,
Un trīcēja tās tik maigi un liegi,
Kā mans, pret tevi pavērstais
Sniegbaltais karogs...

Lapas šoruden palika kokos...
Nelija lietus...
Es viena dodos
Meklēt sev vietu,
Apstājies laiks...

Nejaukais C++, jāmācās, jāmācās un veelreiz jāmācās, ceru, ka tas dos arī kādus rezultātus :)

Nu šī ir tikai neliela pārbaudīte...

Man neuzrādās mani ieraksti, bet maniem draugiem uzrādās...
o_O

Nāra, tavi mati smird pēc alģēm!
Un aiz nagiem saķērušies
Melni gliemežvāki.
Tu esi aukstāka par pavasara salnām,
Tomēr sēžu jūras krastā
Gaidot, kad tu nāksi.