Xillia

Šovakar tavai balsij pelēka pieskaņa
Kā slāpēs būtu izdzēris kausu ar cigāru dūmiem.
Es tikai ieklausos, pastiepju rokas un satveru
Tavus vārdus, kas bēgdami tevis aizlaižas prom.

Notveru skatus, tavu elpu un dvēseli,
Visu, kas tava pelēka saltuma bēg...
Tu nesmejies, neraudi, nemīli, nezini, nejūti,
No cilvēka - Tevis ir palicis pāri tik rēgs...