Pirmdiena, 31. Jan 2005, 15:46

Un nedēļas nogale tāda samocīta, visu laiku meklējot, tverot pēc Viņa skatiena, bet nekur viņa nebija. Es apzinos, cik mazohistiski rīkojos, staigādama pa vietām, kurās agrāk mēdzām iegriezties kopā, un ar acīm visu laiku meklējot. Gribas izslēgt apziņu, atslēgt visus jutekļus. Cik gan prāts ir vājš šādos brīžos un neko nespējīgs padarīt. Trūkst motivācijas šābrīža dzīvei.

Otrdiena, 1. Feb 2005, 12:36
[info]xaoc: Re: tas nav nemaz ilgi, ja vid dzives ilgums ir 60

Bet tās skumjas jau intensīvi nav tik ilgas. Intensīvi līdz pat domām par iespējamu pašnāvību, kas gan, protams, nekad netiktu realizētu, vismaz man ir apmēram mēnesi. Un pēc tam to gadu notiek tāda kā "ik pa laikam" paskumšana, kad kaut kas pēkšņi atgādina par pagātni. Tad jau nav tik traki...