Bet tās skumjas jau intensīvi nav tik ilgas. Intensīvi līdz pat domām par iespējamu pašnāvību, kas gan, protams, nekad netiktu realizētu, vismaz man ir apmēram mēnesi. Un pēc tam to gadu notiek tāda kā "ik pa laikam" paskumšana, kad kaut kas pēkšņi atgādina par pagātni. Tad jau nav tik traki...