Otrdiena, 9. Nov 2004, 12:20

Šorīt piespiedu sevi izvilkt no skapja cepuri un iestāstīt sev, ka cepure patiesībā mani izdaiļo. Un tas viss tikai tāpēc, ka vakar tik pamatīgi nosalu. Domas svārstījās starp "štrunts par skaistumu, ka tik silti" un "tā cepure ir jauks aksesuārs manam mētelim", īsti neticēju tam otrajam, kamēr neuzvilku galvā.
Bet tik tiešām jauks aksesuārs un es izskatos pēc maza susura. Citi arī izskatās pēc maziem susuriem un mazi susuri ir dikti jauki. Gāju pa ielu un pie sevis dungoju, mana cepure man ļoti piestāv, galvu augstāk, es esmu mazs susurs un mazi susuri ir ļoti mīļi.
 ir doma | 7 raksta

Otrdiena, 9. Nov 2004, 16:21
[info]prox

Ē, apzināti gan nepazīsti. Bet es te esmu nejauši atradis pāris dzīvē pazīstamus cilvēkus. Kas tik necibo!
es īpaši nešķiroju - čatistu tuss / nečatistu tuss (galvenais, ka tuss:P). bet parasti gan eju tikai uz tusiem, kur vismaz kādu pazīstu personīgi.

Vēl neko neplānoju. Tikai apsveru iespēju. Dēļ tā, ka daudzus cibiņus pazīstu arī dzīvē. Tagad nevar pilnībā rakstīt ko domāju, jo "kāds var ne tā saprast" utt.
Iepriekšējais - Atbildēt