Haoss

Šorīt piespiedu sevi izvilkt no skapja cepuri un iestāstīt sev, ka cepure patiesībā mani izdaiļo. Un tas viss tikai tāpēc, ka vakar tik pamatīgi nosalu. Domas svārstījās starp "štrunts par skaistumu, ka tik silti" un "tā cepure ir jauks aksesuārs manam mētelim", īsti neticēju tam otrajam, kamēr neuzvilku galvā.
Bet tik tiešām jauks aksesuārs un es izskatos pēc maza susura. Citi arī izskatās pēc maziem susuriem un mazi susuri ir dikti jauki. Gāju pa ielu un pie sevis dungoju, mana cepure man ļoti piestāv, galvu augstāk, es esmu mazs susurs un mazi susuri ir ļoti mīļi.