Sveika dienasgrāmata un future Alīna. Stāsta nosaukums ir Kalvis, tas kurš man galvu jauc un liek man izciest mīlas mokas. Neesmu satikusi dzīvē vēl tādu cilvēku kā viņš, es viņu respektēju un pat apbrīnoju nedaudz. Jo nu es parasti redzu cilvēkos labo, bet nu man kā cilvēks ir ļoti iepaticies, bet nu man viņš iepatikās pēc pirmajām vārdu apmaiņām tinderī kā cilvēks. Viņš ir ārkārtīgi interesants. Un laikam ejot, tiekoties, mani viņš ir totāli apbūris un esmu kā apmāta uz viņu, kas arī nav normāli. Man ir tāda sajūta, ka kad viņš ir mani apķēris vai es esmu viņa skavās, man ir viss, es esmu uzlauzta un ar mani var darīt visu. Es esmu kaut kā tik ļoti tāda nu es viņam 100% uzticos un man tas besij, jo es jau viņu pat tik labi nepazīstu. Es esmu vienkārši apburta. Es stresoju, taisu drāmas utt. murgus, kad viņš man neraksta, jo ir arī loģiski saprotams, ka nu puiši neraksta nonstopā kā meitenes lol. Es vienkārši jūku prātā un izdomāju visādus murgus, ka viņš mani negrib satikt, ka es viņam nepatīku utt. Un šodien arī man sāk braukt ciet širmītis, jo man atkal šķiet, ka viņs mani ignorē. Es reāli esmu samīlējusies un drausmīgi ātri pieķērusies viņam, es pat šķiet katru mirkli gribētu pavadīt kopā kā tāda slimiķe. Tas nav normāli, es to zinu. Es pat viņa dēļ jau esmu raudājusi. Vienkārši sačakarēju pati sev galvu un izdomāju, ka pasaulei ir pienācis gals un viss. Es tiešām esmu izdarījusi pilnīgi visu, lai atbaidītu puisi, es pat vēl esmu šokā, ka viņš galīgi nav aizbēdzis. Ārprāts, kur ir manas smadzenes? :D Protams, ka puisim vairs nav intereses par mani, ja vinš ir 100% pārliecināts, ka man viņš nereāli patīk un viss esmu jau gatava skriet uz otru pasaules malu viņa dēļ utt. Bet nu tāda es esmu. Es īstenībā vispār esmu ļoti foršā meitene, un ja par mani aizmirsīs viņš, es arī ātri aizmirsīsu par viņu. Ok, man viņš liekās fantastisks cilvēks, bet es nedrīkstu ļaut viņam grozīt manu galvu, ko arī es nevaru aizliegt, jo viņa rokās es izkūstu ka tāds plombīra saldējums karstā vasaras dienā. Man vinš nereāli patīk, tikai nevaru saprast, gadījumā neesmu ar viņu apmāta? Bet nu es ar katru reizi kā viņu satieku ar vien vairāk samīlos viņā, kas padara mani vēl vājāku ar katru reizi. Briesmas tās mīlas mokas un līkloči. Ja man ar Kalvīša kungu nekas neizdosies, nu tad es nesatikšos vairs ne ar vienu toč. Padomāšu ideju par kaķi un vecmeitas dzīvi kādu laiku, jo man viņs tiešām ļoti patīk un es šaubos, vai man kāds tā iepatiksies. Un es pat ceru, ka neiepatiksies. Ārprāts.. Kalvi! Tu man besij! Kapēc Tu esi mani ievilcis savos tīklos?? Man šķiet, ka Kalvis ir tas cilvēks, kas mani varētu palikt easy zem kaut kādas tupeles un es viņu pat klausītu, nopietni. Iespējams, bet nu ļoti iespējams, ka es pat varētu varbūt atmest pīpesanu un vispāŗ pilnībā izmainīt savu dzīvi. Es ja godīgi, neticēju, ka ir iespējama šāda sajūta, bet man šķiet, ka viņs jau tagad mani ir padarījis par labaku cilvēku. Kāāāāāāāāāā??? Esmu strupceļā... :( |
Es jums pastāstīšu par šo lielisko cilvēku vairāk.. (esmu sooooo emocional). Kalvis ir tas cilvēks, kam ir neaprakstāmi daudz intereses! (tāpat kā man:) Viņam ir tā aura, kad jūti, ka cilvēks ir labs un īpašs, stiprs un godīgs. Viņš pat ir neizsakāmi pieklājīgs un jauks pret mani, nu varbūt tikai pret mani, bet ar To man pietiek. Kad es iepazinu viņu, nevarēju salikt visu kopā. Viņš ir kā puzle. Es redzēju, ko viņš man raksta, tad es redzēju kā viņš izskatās pēc bildēm un tad es dzirdēju viņa balsi, un ok, tad es viņu pašu ieraudzīju. Un vispāŗ neko no tā nevarēju salikt kopā. Šķita kādi četri dažādi cilvēki. Man nomainījās garastāvoklis. Redz cik vienkārši un ātri ne? Sievietes. Es turpināšu loģiskā, nevis emo raudulīgā Kalvja dievinošā sliedē. Es uzskatu un esmu pateicīga, ka esmu viņu sastapusi savā dzīvē, lai arī cik liela loma viņam nebūtu. Viņš jau tagad ir man palīdzējis daudz. Es viņu respektēju un tajā pašā laikā esmu daudz sakāŗtojusi savā galvā un es mēģinu mācīties no viņa. Tas ir lieliski, ka ir no kāda iespēja mācīties. Apbrīnoju viņā gribasspēku, mērķtiecību, to, ka viņš iet gulēt piektdienā 12mitos, jo nākamā dienā bļāviens ir kaut kāds treniņs un citas svarīgas lietas. Viņam laiks, dienas ir saplānotas, viņam patīk tas, ko viņš dara. Viņam ir savs stils un sava humora izjūta, viņš ir viņš. Oriģināls. Bet es ar viņu kopā jūtos maksimāli parasta°, paredzama dūda, kura ir ražota randomā.. un wtf!! Parasti es esmu tā dīvainā crazy meiča?! Viņš mani baigi ir ietekmējis jau tagad. Esmu satikusi viņu kādas 9 reizes laikam. Kopš Jāņiem sazināmies, šķiet. Viņš tiešām ir mana mūza, kas vēl uz pus vai pat veselo slodzi piestrādā kā manas mīlas mokas, kas man arī besij. Es pat nevaru izteikt, bet nu man viņš riktīgi riktīgi patīk!! Man ļoti patīk viņa smiekli un viņa mazā kautrība, viņa bezkaunība tajā pašā laikā, kas mijās ar pieklājību un kautrību, viņa jaukums, spēks un prāta skaidrība, viņš pagaidām ir tik nelokāms un visu zin ko vēlas... kā?!! Viņš man tiešam čakarē prātu, nevaru saprast, atļaut vēl vairāk čakarēt, vai nedaudz atkāpties, jo es tapšu tā sāpināta noteikti, jo nu esmu viņa tīklos, tas ir tiešām vairāk kā skaidrs. Tā ir, kad pielaiž kādu tik ļoti klāt, jo nu sen nevienu nebiju pielaidusi tik tuvu klāt un atklājusies. Ja man ar viņu nekas neizdosies, tad es neko vairs nemeklēšu. Koncentrēšos karjerai, saviem sapņiem. Iemācīšos būt tik pat stipra kā viņš un būt laimīga viena, jo man kaut kā šķita, ka es pati esmu vienpate. :* |
Palasot nesenos ierakstus.. Kāds Aleksis??? :D LOL.. Nu tiešam dura :D Tagad šķiet- meitenīt, kur tev smadzenes bija vispār?? :D Iemīlējusies :D Es tikai ceru, ka es vēlāk tā neteikšu par Kalvi, jo viss tāpat baigi ātri notiek ar mani. Jo šobrīd Kalvis man ir vienkāŗši domās katru mirkli ar mani. Es mīlu savu dzīvi. Es tikai nebiju gaidījusi, ka mīlas mokas būs tik neciešamas. Es gribēju emocijas, saņēmu, biju laimīga, priecīga, smaidīga utt, un biju arī asarās, skumjākais cilvēks uz zemeslodes, dusmupūce utt. tas ir tik grūti, kad pats sev šādi esi saskalojis smadzenes. drausmas. Ceru, ka no šī visa gūšu labumu. Ak es naivā muļkīte, man viss košās krāsās vienmēr krāsojās :) Tagad man ir jānoskaņo sevi un jāizkaļ plāns kā lai es Kalvi sev paturu. Viņam nepatīk un nav intereses par meiteni, kura jau ir parādījusi, ka ir iegūstama un jau ir viņa rokās un tīklos. Vīriešiem patīk pacīnīties utt figņas, tāpat kā meitenēm. Nu ne gluži man, man tas škiet stulbi. Kā lai es izdomāju kkādu plānu vispāŗ :D man nav ideju :D Varbūt man vienkārši vairāk jastrādā pie sevis un sava dzīve skaisti jāiegroza labās sliedēs? Es neesmu nekāda baigi labā intrigante un kkādu debīlu lietu darītaja :D tas varbūt manī arī ir garlaicīgs, ne? Blāviens ko tad lai izdoma? Es negribu viņu pazaudēt. Es gribu, lai viņš mani kaut kad pēc pāris gadiem apprec. (es ceru, ka es baigi nevilšos viņā un kkad nākotnē nelasīšu šo postu un nedomāšu ak kāda muļķe es esmu :D ) man šķiet, ka es pa Kalvi nu ne par ko esmu pārdzīvojusi un dusmojusies vairāk nekā par to, ka mans ex mani nokrāpa un izdarīja tās pazemojošās lietas man. Es protams pārdzīvoju, bet nu Kalvis mani totāli ir pārņēmis. laikam arī šim faktam ir nepieciešams laiks, gan jau man drīz beigs viņš tik ļoti patikt un es varēšu normāli uzvesties, nevis kā tāda sajukusi prātā dura. Es ceru, ka viss nokārtosies, es ļoti ceru, ka es vēl ar viņu daudz mirkļus pavadīšu kopā un es ceru, ka viņš iemīlēsies manī un mums būs skaista dzīve :D :D :D lol psiho bitch atkal uzdarbojas :D es pat viņu nepazīstu... es jau atkal murgoju. Nu pilnīgs ārprāts ar mani, goda vāŗds. Viss, es mēģinu savākties. |
MANS WISHLISTS: *Ok, Kalvis :D pagaidām nekas vairs neatnāca prāta. Dod man spēku, Dievs. |