 | |
|
Sirdstukšums
Sirds ir kaut kas silts, Tukšums ir kaut kas vēss, Sirdstukšums - siltais vēsums. Sirdstukšums ir tad, kad žurku ielaiž krātiņā, kuru pilda korķis, un žurka lēni- dienu pa dienai, sagrauž korķi un beigās paliek pusbeigta žurka ar trukšu krātiņu, vot tas ir sirdstukšums. |
|
| |
|
ie ir ne tikaI
Modernā rūpniecība pārvērtusi patriarhālā meistara mazo darbnīcu par lielu rūpniecības kapitalista fabriku. Fabrikā sablīvētās strādnieku masas tiek organizētas kā kareivji. Kā rūpniecības ierindas kareivjus viņus pakļauj veselas unteroficieru un oficieru hierarhijas uzraudzībai. Tie ir ne tikai buržuāzijas šķiras, buržuāzijas valsts vergi, viņus ik dienas un ik stundas verdzina mašīna, uzraugs un vispirms atsevišķais buržuā - fabrikants pats. Šī despotija ir toties jo sīkumaināka, nīstamāka, sarūgtinošāka, jo atklātāk par tās mērķi tiek proklamēta iedzīvošanās. Jo mazāk veiksmes un spēka prasa roku darbs, jo vairāk attīstās modernā rūpniecība, toties, jo vairāk vīriešu darbu izstumj sieviešu un bērnu darbs. Proletariāts pārdzīvo dažādas attīstības pakāpes. Viņa cīņa pret buržuāziju sākās reizē ar viņa eksistenci. Viņi iznīcina konkurējošās svešzemju preces, viņi sadaudza mašīnas, dedzina fabrikas, viņi mēģina atkal atkarot zaudēto viduslaiku strādnieku stāvokli. Šai pakāpē strādnieki ir pa visu zemi izkliedēta un konkurences sadrumstalota masa. Attīstoties rūpniecībai, prolitariāts ne tikai vairojas; tas sablīvējas lielās masās, viņa spēks aug, un viņš to arvien vairāk sajūt. Strādnieku apvienošanās kļūst arvien plašāka. Darba samaksu nospiež visur vienādi zemā līmenī. Buržuāzija atrodas nepārtrauktas cīņas stāvoklī. Proletārietim nav īpašuma; viņa attiecībām pret sievu un bērnu nav vair nekā kopīga ar buržuāziskās ģimenes attiecībām; modernais rūpnieciskais darbs, modernais kapitāla jūgs - Anglijā tāds pats kā Francijā, Amerikā tāds pats kā Vācijā- atņēmis tam jebkuru nacionālu raksturu. Likumi, morāle, reliģija, visi tie viņam ir tikai buržuāziski aizspriedumi, aiz kuriem slēpjas buržuāziskas intereses. Proletāriešiem nav nekā sava, ko sargāt, viņiem jāsagrauj viss, kas līdz šim sargājis un nodrošinājis privātīpašumu. Visas līdzšinējās kustības bija mazākuma kustības vai notika mazākuma interesēs. Proletāriskā kustība ir milzīgā vairākuma patstāvīga kustība milzīgā vairākuma interesēs. Modernais strādnieks turpretī nevis ceļas līdz ar rūpniecības progresa celšanos, bet grimst arvien dziļāk zem savas paša šķiras dzīves nosacījumiem. PROLETĀRIEŠI UN KOMUNISTI Komunisti atšķiras no pārējām proletāriešu partijām tikai ar to, ka viņi, no vienas puses, dažādo nāciju proletāriešu cīņā izceļ un aizstāv visa proletariāta kopīgās, no tautības neatkarīgās intereses; no otras puses, ar to, ka dažādajās attīstības pākāpēs, kādas pārdzīvo cīņa starp proletariātu un buržuāziju, viņi niemēr pārstāv visas kustības intereses. Komunismam raksturīga ir nevis īpašuma likvidēšana vispār, bet gan buržuāziskā īpašuma likvidēšana. Kapitāls nav personisks, bet gan sabiedrisks spēks. Komunistiskajās sabiedrībā uzkrātais darbs ir tikai līdzeklis, lai paplašinātu, padarītu bagātāku, atvieglotu strādnieku dzīves procesu. |
|
| |
|
nelasiit- maacos..
Komunisms nevienam nelaupa iespēju piesavināties sabiedriskos produktus, tas tikai neļauj ar šo piesavināšanos verdzināt cita cilvēka darbu. Komunisti neizgudro sabiedrības ietekmi un audzināšanu; viņi tikai maina tās raksturu, viņi atrauj audzināšanu no valdošās šķiras ietekmes. Komunistiskā revolūcija ir visradikālākā no pagātnes mantoto īpašuma attiecību salaušana; nav jābrīnās, ka tās attīstības gaitā visradikālāk tiks sagrautas no pagātnes mantotās idejas. SOCIALISTISKĀ UN KOMUNISTISKĀ LITERATŪRA Radās feodālais sociālisms, pa pusei gaudu dziesma, pa pusei paskvila, pa pusei pagātnes atskaņa, pa pusei nākotnes drauds, kas reizēm trāpīja buržuāziju pašā sirdī ar rūgtu, asprātīgi dzeļošu spriedumu, bet kas ar savu galīgo nespēju saprast modernās vēstures gaitu vienmēr radīja komiski iespaidu. Feodāļi cenšās pierādīt, ka viņu ekspluatācijas veids bijis citāds nekā buržuāziskā ekspluatācija, tad viņi tikai aizmirst tikai ro, ka viņi ekspluatēja pavisam citādos apstākļos un nosacījumos. |
|
| |
|
Report on Taxes in Latvia I’ll begin with general ideas about taxes and taxation in Latvia. Taxation principles are determined by the law “On Taxes and Dues”. Taxes are administrated by the State Revenue Service and authorities established by it. The Republic of Latvia has the following State taxes: personal income tax, enterprise income tax, immovable property tax, value added tax, excise duty, customs duty, natural resources tax, lottery and gambling tax, mandatory payments of State social insurance. I’ll tell more about Personal income tax. The law “On Personal Income Tax” determines it. Latvian residents are taxable on their worldwide income. Non-Latvian residents are liable on their income derived in Latvia. The tax rate is 25%. The taxable income is income gained from labour relations, pensions and economic activities. Certain individual income is exempt from income tax in Latvia. Personal tax paid abroad may be credited again a tax payable in Latvia, but not for more than 25 % of the income taxed abroad. 1.determined - noteikts |
|