wztr

bet es tomēr sliecos atbalstīt ideju, ka vientuļam būt ir labāk. tā tu esi vairāk harmonijā ar sevi un esi laimīgāks :) nevienam nav jāatskaitās. ne pret vienu nav jāpūlas būt atklātam vai uzticīgam. gribi nogrūzties [atvaino par izteicienu] - aizej to un izdari ar to, ko tajā mirklī iekāro. un nav jābaidās par to, ka tava otra pusīte varētu kko sliktu par to domāt. tu rēķinies tikai ar sevi un tas ir labi.

(atbildēt)(Thread)

Piekrītu, ar nelielu atrunu. Tas ir iespējams, ja esi intraverts un pa īstam intraverts.
Ja piemīt kaut neliela deva ekstraverta, tad šitais vientuļnieka variants neder.
Bet šito domu es ar kaut kad 16 gadu vecumā biju nopietni apdomājis.
Zinu vienu, kurš vēl ar vien tēloti mīl vientulību. Un tas pofig, ka jamais pēc sabiedrībs izslāpis.

(atbildēt)(Parent) (Thread)

es ar savos 16 domāju tāpat. un vispār bija arī citas baigās domas un apņemšanās. tas jau nekas, ka 80% no izplānotajiem ideāliem mainījušies. lai arī es domāju, ka dzīvošu viens, esmu tomēr precējies. Bet par spīti visam, šad tad prātā iezogas pavisam citādākas domas, nekā no malas varētu izskatīties. liekas, ka tomēr tur - otrā pusē ir labāka dzīve.. tur kur manis nav. tā vienmēr ir bijis un būs, bet tāpēc jau neies vēnas griezt. ir jādzīvo tā kā ir. reizēm tās liekas mocības, reizēm salds medus. visur var atrast + un - ;]

(atbildēt)(Parent)

diemžēl tas ir labi tikai līdz brīdim, kamēr pēkšņi apkārt vairs nav neviena, ko uz mirkli "paņemt". (nu tas tā nākotnē skatoties :D) a moš prioritātes mainās?

(atbildēt)(Parent)