|
|
|
Decembris 21., 2008
13:58
oo, ir vēl labāk nekā es varēju cerēt!
kaķis noķēra peli.
no sākuma viņš to iestiepa manā gultā (tas jau kļūst par paradumu).
es, protams, mednieku izspēru no turienes ārā, jo man nav nekādas kāres pēc noasiņota gultas pārklāja.
tad kaķis, cieši satvēris savu vēl pusdzīvo medījumu, paskrēja zem mana rakstāmgalda.
nu, ok, man ir vienalga. lai viņš viņu ēd zem manis. nav jau pirmā reize.
kārpīšanās, kasīšanās, krakšķis, kas liecina par to, ka galvaskauss ir pārkosts, nurdēšana, kārpīšanās, kasīšanās..
dzīvnieks, laimīgi uršķošs, izlien no pagaldes.
es zinu, ka viņš kaut ko tur ir atstājis. dzīvnieki nav audzināti un nezin, ka pēc sevis ir jāsavāc.
un ko es redzu?
peles asti ar vienu pakaļkāju un.. piecus nedzimušu pelēnu līķīšus!
teorētiski man ir vienalga (ja neņem vērā to, ka viss ir asinīs). no vienas puses: ļoti labi - seši ar vienu šāvienu. tomēr no kaut kāda punkta tas ir zināmā mērā pretīgi. kas mani it kā pārsteidz, jo es esmu redzējusi patiesi daudzas peļu nāves. pat var teikt - vērojusi, nevis redzējusi (..atgriežamies manā peļu pagātnē..). bet es esmu šausmīgi jūtīga uz tām māšu (kaitina tie vārdi ar dīvainajām daudzskaitļa ģenitīva formām) lietām. es gan peli un cilvēku redzu.. vairāk kā ļooooooaaaaati attālināti. tāpēc tas ir tikai nedaudz pretīgi. bet tik un tā tas ir.
Garastāvoklis:: jāiet novākt līķus
Mūzika: zi džam
|
Comments:
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}