Es tik un tā negribētu vainot vidi, jo no viena un tā paša rajona, skolas, utt. nāk dažādi cilvēki. Un arī savi draugi (un kur nu vēl "draugi") nav obligāti jāatdarina. Bet jā, ok, cilvēki ir dažādi. Un principā man nav arī nekas pret lamāšanos, mani vienkārši kacina tie cilvēki, kas uzskata, ka ir šausmīgi kruti uzvesties tā, it kā viņu vieta būtu jauniešu kolonijā. Protams, runāšanas ir vairāk kā darīšanas, un tomēr - kas tie par standartiem? Bet labi, ok, to sauc par pusaudzību, un es laikam vienkārši esmu aizmirsusi (vai vienkārši nekad tā īsti neesmu piedzīvojusi), kā tas ir - būt jaunam un vairāk par visu vēlēties iekļauties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man daudz grūtāk ir saprast, kā 'pareizi' jāreaģē un kā jāizturas pret katru konkrēto cilvēku. Vispār cilvēkiem kā tādiem. Jo par vides ietekmi (ar to domājot visu iepriekš minēto) šaubu nav nekādu. Svārstās tikai tas, cik kurš konkrētais cilvēks sevī ieliek pats un cik uzspiež apkārtējie. Ar laiku tas tāpat ieaug un pārvēršas uzvedības modeļos. Sociālantropoloģija, jā, bet Tu jau sāki.

(Reply to this) (Parent)