|
|
|
Jūnijs 14., 2009
01:07
13 vājprāta stundas.
23 biļetes.
un man visu laiku liekas, ka ir svētdiena, jo es tiešām neatceros, kad es pēdējo reizi mācījos sestdienā.
un secinājums ir līdzīgs kā pagājušogad, kad es sapratu, ka 20. gs. nav apskatāms vienā dienā: ievads lingvistikā nav nekāda joka lieta, kas būtu apgūstama pāris stundās.
|
23:17
bet rīt tiešām par manu turiet īkšķus.
šorīt, kad man piezvanīja manas grupas uzcītīgākā biedrene, lai pajautātu kaut ko par back-derivations, mēs beidzām sarunu ar 'cerēsim uz sekmību'. es gan sevi neuzskatu par pārlieku uzcītīgu (man vienkārši veicas), tomēr divu tecamnieču cerēšana uz sekmību man tiešām uzdzina šaubas par savām spējām un iespējām šoreiz tik veikli izlīst. bet es cerēšu, ka tas bija tikai teicamnieču mūžīgais 'bet es taču neko nezinu..', par ko mani necieš puse pasaules. :D
jebkurā gadījumā - veiksmi man! :)
Garastāvoklis:: English Newspaper Style
Mūzika: gaisa vibrāciju atbalsošanās pret samocītā prāta sienām
|
23:32 - alliteration
Pārlasot biļetes uzskrēju aliterācijai un atcerējos šo lielisko fragmentu no The Wrong Boy, kas sevī ietver gan trīs aliterācijas (nekad iepriekš vēl neesmu jūsmojusi par šo.. phonetic stylistic device) pirmajā teikumā, gan arī ironiju pēdējā teikumā:
I looked down the hill towards the plethora of pizza parlours, privately owned pebble-dashed prefabs and all the various vulgarised Victoriana.
‘This is Halifax,’ the driver proudly announced.
‘Thanks for telling us,’ I said. ‘I might have just mistaken it for Paris!’
Ak, kad es reiz beigšu atsaukties uz to grāmatu? :D
Garastāvoklis:: valoda valodiņa
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |