vai arī piespiežam nedaudzām ielīst :D piemēram jūs pirms 8 kl un es varētu ievu iedomāties kā mežaparka sākumskolas lēdiju.. bet tie ir tikai fragmenti, jā, kuri veidojušies no fotogrāfijām un nostāstiem. pa īstam nekad nevar. un zini, es reizēm tādā sakarībā arī mēdzu vērot pavecākus cilvēkus (visbiežāk tādus, kuri jau sāk kļūt frīkaini and/or neglīti) un mēģināt iztēloties, kā viņi izskatījās, kad bija jauni, skaisti un modīgi. Bet tas arī sakarībā ar vakardienas filmu radās.

(Reply to this) (Thread)

visspēcīgākā šī sajūta man ir domājot par manu māti. es vienkārši neko daudz nezinu par to, kas bija pirms manis. fakts, ka es neesmu nekāds agrais bērns to vēl pastiprina. ko gan viņa visus tos gadus domāja, runāja, darīja. kā domāja. kā jutās. kad es domāju par viņu pirms manis, man ir sajūta, ka domāju par nepazīstamu cilvēku.
jā, visdrīzāk viss slēpjas tieši vecumā. es varu aptuveni paredzēt kā domā cilvēks 5, 11 un 17 gadu vecumā, bet es nezinu, kā cilvēks domā, kad viņam ir 30.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā. droši vien.
bet man tas vienmēr šķitis tik īpatnēji, ka tev nestāsta.

(Reply to this) (Parent)