(..) therefore I'm mad

(..) therefore I'm mad

wonderland

[	userinfo	\|	sc userinfo	]
[	archive	\|	journal archive	]

	[Sep. 17th, 2013\|12:38 pm]
gribu aiziet uz jauno vudiju. daudz veselīgāka vēlme par "nolekt no balkona". priecīga, izliksimies priecīga, ļoti ļoti priecīga. atradu vecās mantās itāļu miljonāra vizītkarti. pirms deviņiem gadiem mums bija viens mīļākais rakstnieks, viņam bija sarkans ferrari (cik briesmīgi, cik banāli, ak vai.) un viņš gribēja mani precēt. kāda nejēdzīgi nokavēta izdevība dzīvot rivjērā un žāvāties.
link	post comment

	[Sep. 17th, 2013\|02:45 am]
vienu īsu mirkli šovakar likās, ka nomiršu. tā bija šķitis tikai maijā. ne pēdējā. vienu pirms. un e. esmu piegriezusies kā rūgta nāve vai, būsim precīzi, kā psihiski nelīdzsvarots skuķis, kas nejaudā aizvērties. tai brīdī, kad sabruku uz grīdas un tvēru pēc gaisa, bet neko daudz nesatvēru. jā. nevienam nav jādīlo ar tādu vājumu. tai brīdī biju ar mieru būt viena. kāda jēga izšķiest to sāpi vārdos, ko gan tie vārdi vispār spētu pateikt. tā vietā izvēlējos dzert konjaku un ironiski pļāpāt par vīriešiem. -bet saproti taču, ka vīrieši, viņi ir kā darba rīki. katram sava funkcija. kāds ir flaķenes. kāds ir āmurs. -un lielākā daļa ir cirvji, ja? -arī. bet nevajag no viena instrumenta sagaidīt kaut kādu daudzpusību. -muļķības. ir taču multitūļi. -tie visi sen ir apprecēti. un tamlīdzīgi. ne pārāk smalki, bet atvieglojoši. izelpa. ieelpa. mazliet skumji atklāt, ka sāpe norīta un iesprūdusi, tieši starp sirdi un plaušām. tiešām šķita, ka esmu prom. pāri. patiesībā. esmu pamodusies uz operācijas galda. narkoze izgājusi par ātru, es vēl aizvien esmu uzšķērsta. un neskatīties lejup- tā nudien nav tāda ilgi strādājoša metode.
link	post comment

	[Sep. 13th, 2013\|03:37 pm]
es te paslēpšos. palīdīšu zem galda un vairs nenākšu ārā. te ir drošāk. klusāk.
link	post comment

	[Aug. 7th, 2013\|01:41 am]
jāpadzīvojas šeit. esot centrāltirgus jukušajai tantiņai, tomēr drošāk klaigāt tur, kur mazāk skatītāju. būt vienai. es tiešām nesaprotu konceptu. iegrābties cilvēkos ar nagiem un zobiem. paturēt par katru cenu. pazaudēt tieši tāpēc.
link	1 comment\|post comment

	[Dec. 6th, 2012\|04:41 pm]
gribēju aizbraukt uz tenkām, bet nu jau ir traki vēls. varbūt kādu tenku āfterpārtiju tad. meitene ar salauztu sirdi un milzīgu backpack'u, katra dīvaiņa sapnis.
link	post comment

	[Dec. 6th, 2012\|03:49 am]
bitch. http://www.talenthouse.com/creativeinvites/preview/aff4e295fd3d0acea8c5f7809fc2c6a2/765 what... like a week ago?
link	post comment

	[Dec. 6th, 2012\|02:00 am]
kopš es te esmu, man liekas, ja būtu karsta duša, būtu vieglāk. bet kaut kas ir nočakarējies sistēmā, un, ieejot dušā, pirmās desmit sekundes tek silts, bet pēc tam jau remdens, gandrīz auksts ūdens. stāvu, kā tāda duma, purinu dušas šļauku, un kliedzu: nu lūdzu, lūdzu, tik daudz taču es esmu pelnījusi!!! nekas, protams, nenotiek, dreboša un slapja izkāpju ārā, saritinos segā un turpinu drebēt. laimei vajag tikai un vienīgi siltumu.
link	post comment

	[Dec. 6th, 2012\|01:27 am]
tētim šodien bija noskaņojums runāties par nāvi. ne tā sliktā nozīmē. pirmoreiz dzirdēju, ka kādam riebjas reinkarnācijas ideja: "nu negribu iet tiem visiem sūdiem vēlreiz cauri," viņš saka. viņš saka, ka jau zinājis, ka tā būs. nu da, protams. kurš ta nav zinājis. "labāk nevajag ņemties ar tām mīlestībām," tētis spriež. smaidu. ar haida kungu vakar runāju, un atzinu tiešām savu stulbumu. ka šitā sev visu grābjošā, egoistiskā mīlestība tiešām ir kaut kāds fufelis, un tad vēl tik ļoti sevi gribas pataisīt par upuri. bija taču tik drausmīgi labi. nē. ņau, ņau, dod man vēl, dod man sevi visu. pfff. tējas rītos, vilnas zeķes vakaros, viss tas foršais maigums. bija taču tik forši. nedroši- varbūt. bet kādas mums tiesības prasīt garantijas no citiem cilvēkiem? paši no sevis nevaram, tad prasam otram. ai, un tad skatos 30 rock, un šausmīgi smejos. viņi tur tūlīt precēsies, tas nemaz nav romantiski, tas ir briesmīgi mīļi. engagement top gun style un tā. man ir mazliet skumji smiekli. skumjas acis. un droši vien traumēta humora izjūta. bet 30 rock tiešām ir smieklīgs. bēbīšsolīšiem, bēbīšsolīšiem, vai ne?
link	2 comments\|post comment

	[Dec. 5th, 2012\|10:44 pm]
hihihihi. IV: man optimāli šonakt vajadzētu sadabūt gatavu šito penteri un stāsta fragmentu norai ikstenai un vēl rīt biblitēkā paspēt uztaisīt 2 konspektus prozas teorijā (jau cibā žēlojos, ka prozas teorijas lasīšana varētu būt kvalificējama kā viena no mokošākajām nodarbēm) ali seza: es gribu seksu. ali seza: man likās, ka man jāpasaka kaut kas substanciāls, citādi tu izklausies baisi ali seza: =) IV: droši vien LL arī. varbūt jums jāsniedz vienai otrai izpalīdzīga...roka ali seza: fui!!!!!!!! ] ali seza: labi, tu uzvarēji, es vairs negribu seksu. IV: :D
link	post comment

	[Dec. 5th, 2012\|01:26 pm]
you have 30 days to undelete me. galvā un istabā nemitīgi skan šitas mēsliņš. you know it just don't stop, it's in my mind i wanna tear it up, i've tried to fight it, tried to turn it off, but it's not enough, it takes a lotta love, it takes a lotta love my friend, to keep your heart from freezing, to push on till the end, my oh my you know I just can't win. i burn it down it comes right back again. what kinda world is this we're living in, where you never win. šīs dziesmas, protams, ir kā horoskopi. ja ļoti gribas, var sadzirdēt visu, bet nekādi sev nevar noslēpt tukšumu. mēģināju skatīties to filmu, kā viņu tur, before sunset, bet pagaidām pārlieku kaitina virspusējas mīlestības stāsti. mēģinu gulēt. neredzēt sniegu. nedomāt par jebkādu nākotni. nedomāt. ienirt gultā un iztēloties bezpersonisku maigumu.
link	post comment

	[Dec. 5th, 2012\|12:51 pm]
mani tik ļoti aizkustināja kāda rūpes par daža lab jūtām, ka nolēmu pārvākties. ja reiz man netic, ka saku skaļi tikai un vienīgi, lai nesajuktu prātā.
link	post comment

	[Jun. 21st, 2012\|12:19 pm]
nevaru vairs saprast vai krītu iekšā vai ārā vai tam vispār ar mīlestību nav nekāda sakara. nevaru sataustīt saikni ar saprātu. es tiešām vairs nezinu, kā būtu "pareizi", vajag lai kāds parāda. nevajag fotošopu, lai fotogrāfijas melotu. fotogrāfijām ar realitāti vispār nav nekāda sakara. nevaru. nav nekāda sakara. latviešu konfektes un ķiršu alus brokastīs. ikreiz, kad noreibstu, zūd visi (pseido?)racionālie samierinājumi, ka pati tāda un šitāda, ka dzīve tādāka un šitādāka, ka... ikreiz, kad noreibstu, zinu, ka spēja dot ir neproduktīva, bez enerģijas apmaiņas viss izsīkst. noreibusi es zinu, cik daudz es mācētu ņemt. ka mani varbūt nevajag nēsāt uz rokām, riebj visādas sieviešu glorificēšanas, tiklīdz sākas lomas, beidzas līdztiesība, nē, ne uz rokām. bet, ja tu nevari izlasīt sava vīrieša acīs, ka viņš apzinās, cik ļoti viņam tevi vajag, cik ļoti tu esi tā klišejiski īstā un vienīgā, ja tu zini, ka tavs vīrietis ir mazs bērns, kurš pēc gadiem tevi atcerēsies, kā to meiteni, kas viņam tik daudz ko iemācīja, un meitenē, ko glāstīs tavs vīrietis, nevienam nenojaušot ieplūdīs gabaliņš tevis... tīri egoistiski bezvērtīgi, šķiet. labi, neviena pieredze nav bezvērtīga. un es esmu priecīga un pateicīga, ka man salauza sirdi. es esmu priecīga un pateicīga, jo tagad zinu, ka nenojautu, cik ļoti var sāpēt, ka zinu, cik ilgi biju izbēgusi šīm pusaudzīgajām pasaules beigu sāpēm, ja nāks citas, es būšu gatava, es tagad pazīstu sāpju dimensijas, es zinu, ko nozīmē stundām gulēt uz grīdas un kliegt, nedzīstot nemaz nedzīstot. tagad tik viegli smieties par sīkumu asarām. arī par tām asarām starp citu. lielākās nākamās sāpes ir kāda nāve. man liekas, ka šīs sāpes mani sagatavojušas sāpēt, nevis notrulināties, come what may. un tas, ka man jāizgriežas uz āru, tāda iedaba, tāda muļķīga iedaba, vienīgais atvieglojums izvemt miljoniem bezjēdzīgu vārdu, ticot, ka pa vidu ārā izmetīsies grūtums. bet es nespēju piedot. vai arī- neredzu motivāciju. tai naktī tai šausmīgajā naktī izdzēsu viņa numurus no telefona. savādi, bet nezināju no galvas. lai nezvanītu. tā arī nekad neierakstīju atpakaļ. atpazīstu. zinu no galvas. bet tie ir tikai cipari. pirms tam bija zvana melodija, dziesmiņa, ko viņš man bija sūtījis. don't take my sunshine away. smuka dziesmiņa. neizslimotās masaliņas. pirmā beznosacījumu mīlestība, pirmā beznosacījuma laime. šķiroties no haida kunga, raudāju, jo zināju- neviens mani tik ļoti nemīlēs, vairāk nav iespējams mīlēt, es biju pieskārusies mīlestības robežai. šoreiz šķiroties, es zināšu, ka nekad vairs nebūšu tik laimīga. tik kucēns. tajā naktī kāds to kucēnu nosita, tagad ir tikai nostaļģija. un kucēna dvēsele manī. atmiņas par ticību, ka šī ir visskaistākā iespējamā dzīve.
link	post comment

	[Jun. 11th, 2012\|12:36 pm]
āda, kurai nevar apstāties pieskarties. es mazliet ienīstu haida kungu. par to, ka viņš jau zina, kā viss beigsies. par to, ka viņš domā, ka pasaulē ir tikai viens stāsts. par to, ka viņam visticamāk ir taisnība. es mazliet mīlu haida kungu. par to, ka viņš ir vienīgais, kura tuvumu jūtu tad, kad tuvumā nav neviena. uz dienvidiem pēc brīža. nevaru atlaist, negribu atlaist, nekad neesmu bijusi tā pieķērusies, pat ja ir tūkstošiem reāliju, kas man katru dienu liek mīlēt mazdrusku mazāk, mīlestība neplok, izrādās, mīlestība var būt neizsmeļama. spocīgi. un, jā, es atceros haida kungu, haida kungu, kurš skatās manī, ar savām siltajām acīm, un tikai šķietami rotaļīgi atkārto: "mīli mani, mīli mani, mīli mani". es nesapratu. es taču mīlēju. mīli mani, mīli mani, mīli. es domāju katru rītu. un mazliet ienīstu haida kungu.
link	post comment

	[Sep. 9th, 2008\|08:31 pm]
es gribu iemigt. ceriņos. tā vietā skricelēju nevajadzīgus pierakstus blakus baltu zirgu aplokam.
link	post comment

	[May. 6th, 2008\|06:10 pm]
theremustbemoretoit.theresomewhereismoretoit.iminamoodtofindoutwhere.
link	post comment

	[Dec. 10th, 2007\|12:45 pm]
kā vispār fiziski var iemīlēties reizi nedēļā. meklējiet sievieti un vainojiet mlle_wonderland
link	post comment

[Nov. 22nd, 2007|09:20 pm]

haidparkā mēness aptumsumā lasītas narcises.

ja kāds man jautās, kas ir mīlestība, citēšu tās narcises.

vai tehnisko liftu.

vai to pūkaino sajūtu, iekrītot rokās.

patiesībā es citēšu to pūkaino sajūtu. neko vairāk.

toreiz, kad sāku valkāt kājas ķēdīti. bet katrreiz, kad satiku, noņēmu. jo galu galā, nevar taču būt tik caurspīdīgs, un tā vienkārši atzīties, ka valkāju tevis dēļ.

vai tas stulbais slapjais rotaļu lācis, pieknaģēts pie veļas striķa.

with that girl? pasaki 'why'.

nē, nē, nē, nē man viņa nepietrūkst. man pietrūkst viņa toreiz. vai sevis toreiz.

mjā, šis ir stāsts par vienīgo reizi mūžā, kad atzinos mīlestībā. ar tieši šādu tekstu: man liekas stulbi kādam teikt, ka tu viņu mīli, un ja tu teiksi, ka ir stulbi tev tā teikt, es nevienam vairs nekad šitādas muļķības neteikšu.

-paskaties kādas debesis, ne tur ko pielikt, ne tur ko atņemt!
- mākoņus.
-ko?
-mākoņus vajadzētu atņemt.

melnā dālija.
-paskaties, kurš savāks visus tos traukus?
-oi, es labprāt savāktu visus tos traukus.

south africa 2010. why shouldn't we dream?

laikam nekad nepiedošu ne tam, kas ir, ne tam, kas nav bijis.

mlle_wonderland ir kādam jāatskaitās. viņai nesanāk, bet viņa par katru cenu cenšas izlikties...hmm...nobriedusi? nu kaut kāda. pieskaitāma. un viņa izdarīs daudz lietas, kuras nožēlos, tikai tāpēc, ka kādreiz varēs pastāstīt citiem. viņa neklusēs. viņa visu sabojās, nosaucot vārdos. visvairāk viņai bail kļūdīties, izgāzties kā vecai sētai un tā. un viņa visu mūžu mēģina uzpirkt. ar muļķībām. ar dekoltē, vēstulēm, izlikšanos par enģeli. viņa mirst badā, ja viņu nemīl. jo viņa pati sevi diez ko ne. es visu mūžu viņai atkārtoju, ka, kamēr viņa nesadraudzēsies ar sevi vai vismaz mani, nesanāks.

bet viņa mani allaž pārkliedz. un labi, ka tā, jo es esmu vienīgā šeit, kas varētu radīt patiesas problēmas. ar saknēm.

viņa iemīlas sešreiz dienā, bet jūs tikai pamēģiniet viņai pieiet tuvāk.

viņa ir vampīriņš.

es palikšu parīzē. viņa tāpat nekur nav apmierināta, ar viņu ir garlaicīgi.

es jau nesaku, ka es esmu baisi izcila, bet vismaz brīva.

dienā, kad mēs abas tādas būsim, viss vai nu aizies ciet vai vaļā. labi nebūs. bet garlaicīgi jo mazāk.

(šī ir home cooked fikcija. šī nav šizofrēnija. šī ir tikai noskaņa.) (to piebilda viņa)

link

post comment

	[Oct. 10th, 2007\|02:09 am]
man reiz kāds teica, ka mīlestības holeras laikā autoru būtu vajadzējis nošaut. sava jēga teorijā ir.
link	post comment

piezīmes uz svešām rokām	[Oct. 4th, 2007\|09:59 pm]
mani allaž uzjautrina cilvēki, kuri atstāsta un atraksta savas dēkas ar alkaholu vai alhokolu. mīlīgi. kaut kā nepieklājīgi. būt uz tu, un tomēr mēlmežģīties. klausos dziesmu par to, ka atbilde esot kaut kur vējā. varbūt. lasu vecvecu interviju ar kinski, un prātoju, ka esmu piedzimusi ar grūpijas potenciālu. ļoti, ļoti cienu cilvēcību. bet talantu vispirms. vislielāko maitasgabalu uz rokām iznēsātu, ja zinātu, ka teorētiski viņš māk nodziedāt visskaistāko šūpuļdziesmu pasaulē.
link	post comment

	[Oct. 3rd, 2007\|01:23 am]
man aizvien vairāk gribas bērnu. laikam jau sākumā jānobendē kāds kāmītis. lai pati saprastu, ka neviens nav pelnījis tikt aizmirsts singapūras lidostā. vēl aizdomājos, ka vismaz man padodas sākumā iemīlēt un tikai tad saprast. ja iemīl, jo saprot- tas ir tāds graudains biezpiens. paņem savus alvas zaldātiņus un ej bekot. kādā citā rudenī es vārīšu sēņu mērci.
link	post comment

navigation

[	viewing	\|	40 entries back	]
[	go	\|	earlier/later	]