| |
[Sep. 18th, 2013|02:17 pm] |
smaržo pēc meža, kas piesūcies ar lietu. pēc izmisuma vairs ne. ne tik ļoti.
žēl, ka tās bailes. man gribētos te dzīvot. staigāt pa čaukstošām lapām un iztēloties jūru.
laiks un attālums.
-kāds plāns?- jautā haida kungs.
mazliet parakstīt. uztaisīt e-parakstu. mazliet parakstīties. apciemot abus citplanētiešus. varbūt ieskriet bibliotēkā. pabeigt montēt.
tad aiziet uz koncertu. ā, un satikt vīrieti.
-kādu vīrieti?
tādu, kurš izstaro siltumu. tādu, kuru es apprecēšu, un mums būs kaķi un bērni. māja pie jūras. kopīgas kaislības. kopīgi ceļojumi. un visskaistākie rīti pasaulē.
-ā, to vīrieti.
viņš to saka gandrīz bez ironijas. viņš ir pieradis. haida kungs mani pazīst vairāk kā desmit gadus. pierod. piekūst.
haida kungs nesen man atdeva ziemassvētku dāvanu. tik sen neviens nebija dāvinājis ko piedomātu, pat ja nieciņu, ka gandrīz saraudājos. "i hope you never stop creating things. i like your things."- rakstīts pavadošajā zīmītē, zīmīti tagad nēsāju makā.
kad, mēreni sabesījusies, uzskrienu attālai paziņai, viņa runā tik daudz, tik ilgi, ka beigās nenoturos.
"klau, es sūdīgi jūtos."
attiecības? ak, jā, man arī ir problēma, man tipa ir puisis spānijā, bet nerakstu viņam tik bieži kā gribētos, nevar vispār saprast, vai tur tās attiecības vai nav, grūti, jā. es saprotu tevi.
bet viņai ir cigaretes. katrā cilvēkā ir kaut kas labs. |
|
|
