|
[Dec. 6th, 2012|01:27 am] |
tētim šodien bija noskaņojums runāties par nāvi. ne tā sliktā nozīmē. pirmoreiz dzirdēju, ka kādam riebjas reinkarnācijas ideja: "nu negribu iet tiem visiem sūdiem vēlreiz cauri," viņš saka. viņš saka, ka jau zinājis, ka tā būs. nu da, protams. kurš ta nav zinājis.
"labāk nevajag ņemties ar tām mīlestībām," tētis spriež. smaidu. ar haida kungu vakar runāju, un atzinu tiešām savu stulbumu. ka šitā sev visu grābjošā, egoistiskā mīlestība tiešām ir kaut kāds fufelis, un tad vēl tik ļoti sevi gribas pataisīt par upuri. bija taču tik drausmīgi labi. nē. ņau, ņau, dod man vēl, dod man sevi visu. pfff. tējas rītos, vilnas zeķes vakaros, viss tas foršais maigums. bija taču tik forši. nedroši- varbūt. bet kādas mums tiesības prasīt garantijas no citiem cilvēkiem? paši no sevis nevaram, tad prasam otram.
ai, un tad skatos 30 rock, un šausmīgi smejos. viņi tur tūlīt precēsies, tas nemaz nav romantiski, tas ir briesmīgi mīļi. engagement top gun style un tā. man ir mazliet skumji smiekli. skumjas acis. un droši vien traumēta humora izjūta. bet 30 rock tiešām ir smieklīgs. bēbīšsolīšiem, bēbīšsolīšiem, vai ne? |
|
|
Comments: |
/izbāž galvu no alas/ ē, tu te pavisam pārvācies?
ne-e. tikai paslēpjos un raudu pati šajā aliņā. tuvākais ar roku rakstītai dienasgrāmatai, kur varu aizbrist. bet, tiklīdz pašnāvnieciskums un citi smalkumi pāries, iešu atpakaļ. | |