| |
[Aug. 7th, 2014|05:33 pm] |
tikai upe vēl plūst
gar mazu pamestu namiņu
ar delnu noglāsti ūdeni
divreiz vienā
var tūkstošreiz
aukstos pavasaros
pirms tavas pamošanās
zila āda, sarkanas acis
mana visskaistākā
sen izjukusi laipa
kurkulēni izauguši
par ciniskiem vecūkšņiem
mēs dzīvosim mūžīgi
un brokastīs katru rītu
pankūkas ar marmelādi
un burbuļdzērieni
saulrietu krāsā
tur tālāk
pašgrebti dārza rūķi
un divi kaķēni
kuriem reizi gadā
pienāksies jauni vārdi
mēs aizmirsīsim pasauli
mēs aizmirsīsim runāt
mēs aizmirsīsim
mēs mirsim
upe vēl plūst
tikai upe vēl plūst
un tepat
koka namiņš
klusiņām pūst |
|
|
