Piefiksējumu portfolio [entries|friends|calendar] // [ website | Mana lapa ] [ userinfo | livejournal userinfo ] [ calendar | livejournal calendar ]

[19 Jan 2007|01:04am] Nonācu pie secinājuma, ka man nepatīk cilvēki. Un arī es nepatīku cilvēkiem. Jo man nepatīk cilvēki. 5 comments|post comment

[16 Jan 2007|09:06pm] Šodien uz ielas nepazīstami puikas uzdāvināja puķīti tāpat vien. 1 comment|post comment

[11 Jan 2007|07:58pm] visu pēcpusidenu sēdēju britu padomē un mācījos angļu valodu. vispār tur diezgan jauki, pie tam var dzert kafiju par brīvu. 4 comments|post comment

[03 Jan 2007|11:57pm] mūžīga apātija - ironija vai fatāl-isms? 2 comments|post comment

[03 Jan 2007|10:58pm] man vienu mūzu, lūdzu. tā tīri iedvesmai. 4 comments|post comment

[08 Dec 2006|01:07am] Pēc pārtraukuma ielūkojoties savā vēsturiskajā žurnālī, pamanu, ka nu jau seši draudziņi izdzēsušies. Nu gan labi laiki pienākuši! PS jūzeram gipsy  komplimenti - par priekšlaicīgo Zsv dāvinājumu nespēju nopriecāties! (Nu par Ziemassvētku tuvošanos man liecina kas vairāk par spuldzīšu virteni kādā vientuļā āgenskalna ēkas logā un pieneņu pumpura dzeltenošanos (kas zina, varbūt līdz ziemassvētkiem paspēs uzziedēt)!) Tiktiešām klusinātie un neklusinātie prieki. 1 comment|post comment

[27 Nov 2006|02:18am] Ja pavisam godīgi, tad mēs vairs neesam īsti pazīstami. 3 comments|post comment

[18 Nov 2006|02:03pm] Šorīt sāp visas maliņas, jo vakar pārāk ilgi spēlējām florbolu. Tagad es vaidu un nespēju loģiski kustēties. 15 comments|post comment

rudens [28 Aug 2006|10:33pm] [ music | radiohead/idiotique ] Iepatikās vakaros vai vēlās pēcpusdienās apmeklēt daugavas āgenskalna puses krastu. Neraugoties uz netīro upes ūdeni, debesis šķiet stāvošas, putni lidojoši, vējš rudenīgs un blakus braucošie transporta līdzekļi - vērojoši. Slēpjoties no lietus, palīdusi zem liela un melna lietussarga, tiesāja saldi skābo debišķīgo ogu groziņu, mandeļu miltu bezē cepumiņus, kārtainās mīklas rozīņu austiņas un marcipāna-mandeļu radziņus. Nelietainos mirkļos apguļas uz bērnišķīgi tīksminās par mākoņu slīdēšanu, rudeni un putniem. Psihodēliski valdzinošais rudens drīz klāt. post comment

viņš [18 Aug 2006|11:55am] [ mood | skaists ] [ music | the doors ] Es viņu atradu! Trešajā stāvā. Slīpu jumtu ieskautā telpā. Sienas nolīmētas ar The Doors, Che Gevara, Coca Cola, retro stila meiteņu attēliem un kādu senu Londonas laikraksta lapu. Gultas matracis uz grīdas, tam pārklāts sega un mazliet ieburzīti divi spilveni, blakus VEF kombis un sarkans Fender. Kā arī nolīmēta akustiskā ģitāra. Četras izdzerta Tērvetes alus pudeles un klade ar dzeju - svītrojumiem, ķēpājumiem un burtu virknējumiem. Kompja korpuss caurspīdīgs, uz monitora vēl pāris alus pudeles. Molberts, pāris vienkāršu bet savdabīgu gleznojumu, krāsu tulbiņas, insulīna kapsulas un bērnības foto. Filmas The Doors cd, smaržīgi T-krekli, mīksti džemperi, vīrišķīgi neatvairāmas smaržas un istabas kopējais aromāts. Grāmatas par Japānu, Van Gogu, luterāņu bībeli, labu uzvedību, Vonnegūta rakstītais. Istabas galā vannasistaba - vidū liela masage vanna ar slīpā jumta loga skatu debesīs. Pāris skuvekļu un skūšanās putas, dušas želeja, Neutrogene želeja sejas tīrīšanai. Es par viņu zinu daudz vairāk. Mazgājos viņa vannā, spēlēju viņa ģitāru, lasīju viņa dzeju, skatījos viņa foto, beigās aizmigu viņa gultā. Es viņu pazīstu, lai gan vēl neesam tikušies. 11 comments|post comment

divas nedēļas divtūkstošsestā gada jūlijā. [19 Jul 2006|11:23am] [ mood | fantastich ] [ music | U2 Beautiful day ] ģitāras un vokāla sadarbība Ērgļu kalnā, augumiem vienkopus harmoniski svārstoties vertikālā stāvoklī. saules karstums un mēģinājumi daudzskaitlī. aizmigušas acis pulkstens 7 rītos. uztraukumi un puišumeiteņu kopīgi publiskās pārģērbšanās pirms koncertiem, atskaņojusies ģitāra imantas koncertzālē. sasvīdušās sejas autobusā. pokerspēles kvēle busa pirmajā stāvā. Fairy Tale svītas un Austrijas kalnainās dabas ideāla saskaņa. negaidīti un nevēlami glāsti un elpas dvaša uz kakla miega stāvoklī. pulkstens seši rītā, pirmoreiz baudot Austrijas gaisu un mieru īso šortiņu, brīvā džempera, basu kāju un žāvā izplestu roku savienojumā. luksus numuriņš ar slīpa jumta skatu uz 2 Alpu grēdām, kuras krustojas un trešo aiz tām. smiekli līdz vēdersāpēm ideāla servisa tās pašas viesnīciņas restorānā par un kopā ar galda biedriem (saproti, dānijas princese ir cilvēks!! viņu nevar pīpēt!!) drošības sajūta 1100 m vjl augstumā, no visām pusēm baudot vien Aplu grēdas. 1,5 h kāpiens augstu, augstu kādā no šīm stāvajām grēdām vakarā, un kāpiens lejā krēslā un pēc saulesrieta, klūpot, krītot, bļaujot un smejot un baudot mazā ciematiņa ēku mazās uguntiņas zemu, zemu zem kājām. uztraukums pirms konkursa. Mocarta saldējuma baudīšana Mocarta dzimtenē noslēguma koncerts un ovācijas pēc 3.vietas atklāšanas. aicinošās kalnu upes un tirkīzzilie ezeri. pēdējās nakts kopējais gājiens uz vietējo bāriņu - pa īsākajiem ceļiem, gar zirgu stāvajiem ganību laukiem un pļavām. latvju ziņģes un Shladminger alus Šladmingas pilsētā. atpakaļceļš zem melni zvaigžņotām debesīm, kuras vizuāli ietver vien kalni. vājais laternu apgaismojums. maigi pieskārieni, kas hipnotizē, neapēnojot saprātu. ģitāru un bongu performances aizmugurējā solā un piemīlīgo šņaucēju atvērtās mutes un galva otram uz pleca miegā. neciešamas vēdersāpes un fantastiskas sarunas. šņaucamā tabaka un daudz stipras kafijas, tomēr atlūzām - visi. salauzta sirds, ne mana. esmu mājās. bija forši. ir forši. būs forši. godīgi sakot, man jūs pat pietrūka. pat tur. baigi gribas 'iekost'. kur un kā jūs? 2 comments|post comment

[30 Jun 2006|11:05pm] Es neuzticos tiem, kurus iekāroju vai iekāroju tos, kuriem neuzticos? 2 comments|post comment

neiedomājams egoisms. pietiek. [25 Jun 2006|05:39pm] Tobrīd, kad pulkstens ap divpadsmitiem, vieniem naktī bija, vēroja viņš debesīs trīs (!) zvaigznes, domās dažādi savienojot tās un veidojot perpendikulus un taisnus leņķus. Ignorējot to, ka zeme griežas ap sauli un ap savu asi laikam arī, pieņemsim, ka debess jums griezās uz leju un pa kreisi no tā skatpunkta - horizontāla stāvokļa uz plakanas, paaugstinātas virsmas, guļammaisā un vairākās segās. Nākamreiz, ap diviem, debesis bija pārklājuši daudz mazi spalvu mākonīši. Tad pierāpoja pie jumta malas un paraudzījās lejā, cik kārdinoši tas izskatījās, lai lēktu. Pats par savām domām pārsteigts (pokemonisms nemirst!), viņš domās vainoja alkoholu, tabaku un mazo miega daudzumu. Taču domas galvā uzbāzīgi skraidīja minūtes divdesmit, smīnam gozējoties uz lūpām. Tik nepārvarama šī vēlme nav bijusi, teica taču. Bet tad viņš aizkaitināts atmeta tam ar roku - labāk 3 dienas padzīvot kādā lauku siena gubā (jā, tas šķiet patīkams variants par variantu "mežs") i vsjo, varbūt pietiks. Dusmas par neiedomājamo egoismu mepazūd. Žēlsirdības un labdarības institūcija šobrīd slēgta. Cilvēks tomēr.

Neviens Nezin' [08 May 2006|07:24pm] Fizikas stundā notika aģitācija - slēptā reklāma grupai "Neviens nezin' ". Neviens to nezināja. Skolotāja arī nezināja. Un džeza spēles laikā notika izmēģinājuma darbība "Ā! Ķ! Ā! Ķ!", kas arī ir slēptā reklāma, bet protams, to Neviens Nezin'. Viņa ir mana fizikas skolotāja. Nu jau iepriekš minētā. Un viņa ieradīsies manā un awhisper saspēles (kā arī cita Lielās Bandas sastāva) koncertā, kas notiks šo piektdien, Iļģuciema kultūras namā. Man ir patiess un neviltots prieks. 4 comments|post comment

[08 May 2006|07:10pm] Šodien jūtos šarmanta. Džezbenda diriģents man uzsauca saldējumu. 1 comment|post comment

naivā bērnība [28 Apr 2006|10:56pm] Bērnībā es ticēju, ka reiz iemācīšos dziedāt divbalsīgi. Es arī regulāri trennējos un centos izdabūt no sava balss aparāta divas atšķirīga augstuma skaņas vienlaicīgi. Tagad gan samierinos ar div-un daudzbalsību veidošanu ar citu mūzikas instrumentu palīdzību. 2 comments|post comment

starplaika šķirba [27 Apr 2006|03:07pm] [ mood | nekāds ] Nevaru apstādināt domas, esmu ieskrējusies. Dzīvoju kaut kur starp nākotni un šis-mirklis brīdi. Gribu apstāties, bet nevaru. Izlasīts, uzrakstīts, pateikts, izspēlēts tik daudz, ka viss, ko spēju, ir neliela aizrādījuma vārdā nespēt valdīt asaras. Nedēļu jūtos resna, bet tomēr ēdu. Uz mana džemperīša skaisti iegozējies šoko traips, bet jau 20 minūtes vienkārši skatos uz viņu vai domāju par viņu. Vēl vienu stundu mācības, bet es aizeju mājās tāpatvien. Tā nav bastošana. Tā ir pilnīga esība neesamībā, defekts laika plūsmā, robs, kurā esmu iekritusi. Starp laika šķirba. Tāds nogurums. Darbība autopilotā. Pilots pazuda kaut kur starp 198. un 78965. skriešanu. Apstāties. That's all I need. 2 comments|post comment

[11 Apr 2006|10:45pm] šī diena interesanta ar vairākiem faktiem. minēšu vienu. es tikko sapratu, ka biju tāāā aizrāvusies ar spēli, ka nemanīju skolotāju ienākam telpā un vismaz 5 min vācam pa visu klasi izsvaidītās notis, tai skaitā notis uz klavierēm, kuras atradās aptuveni 10 cm attālumā no manis. bija spocīgi, kad to sapratu. whow. starp citu, tā pirmsfinālagatavošanās nogurdina. ē. 3 comments|post comment

[06 Apr 2006|10:44pm] [ mood | sirreāls ] [ music | arcade fire / haiti ] Šķiet, sajūtas ir īstas. Tik īstas kā telefonvads. Savādi un biedējoši reizē. Bet "gandrīz" sajūta un vēlmes, vēlmes, vēlmes neapstājas. Gribu. post comment

[24 Mar 2006|05:04pm] Mēs katrs gribam pasaku, kura galvenā loma pieder pašam. Un tad, kad nevaram būt labākie itin visā, tad raudam. Iebaksti man ar lāsteku. Bet mūzikas aurai pakļaujos. Gribu plūst tur kā vēl nekad. 11 comments|post comment

navigation [ viewing | 60 entries back ] [ go | earlier/later ]