| nakts valdzinājums |
[01 Jun 2007|09:21am] |
| [ |
music |
| |
modest mouse skan prātā |
] |
Domas nevar apklusināt. Kā īsajā distancē ieskrienoties, ja temps ir liels, nepieciešams laiks, kamēr tempu samazini. Katru vakaru viena moku pilna stunda, kurā domas nervu šūnas rauj uz vienu otru pusi. Beigu beigās (kad nedēļa jau pagājusi) atradu veidu, kā aizmigt - jādomā par politiku, izpildvaras un likumdevējvaras funkcijām. Taču jau naktī prāts pamazām sāk kāpināt tempu, lai ieskrietos, un no rīta pamosties, kā 20km noskrējis un beigās ar galvu kokā ieskrējis. Tad jau labāk negulēt! Ar nepacietību gaidu pirmo īsteno miega nakti tuvāko dienu laikā.
|
|
|
[31 May 2007|07:42pm] |
|
Visvairāk man kremt tas, ka skolotājs aicināja uz marimbas koncertu šovakar, bet es nepaguvu ierasties.
|
|
| mans pirmais lielais pirkums būs Brand New Marimba |
[31 May 2007|06:58pm] |
|
Regulāru ģeometrisko ķermeņu definīcijas tukšā mūzikas skolas hallē ar vientuļu meitenes seksafona solo. Klavieru skolotājas nogurušie sejas vaibsti un liekulīgā interese par nākotnes gaitām. Mūzikas skolas direktora uzruna un aicinājums pievienoties jaunam muzikālajam sastāvam ar Rūdolfu Kreicbergu jeb shiny little genious star priekšgalā. Un vissvarīgākais ir tas, ka Lietus deja 36.klases marimbas dobjo skaņu ietvarā vienmēr mirkli pārvērš ekstāzē. Žēl vienīgi, ka nepaguvu šovakar pl.19:00 Lielajā Ģildē noklausīties jaunā marimbas stāra sniegumu.
|
|
| ļek |
[30 May 2007|11:18pm] |
|
Pielipt pie monitōra ekrāna, rakstot motivācijas vēstules un CV papildinājumus. Jā jā, man patīk!
|
|
| maza meitene |
[29 May 2007|02:06am] |
|
vēljoprojām protu pārlēkt pāri mājas sētai kā maza meitene. vēljoprojām protu raudāt un pukoties kā maza, iespītējusies meitene. vēljoprojām protu kauties un kost kā maza meitene. vēljoprojām protu gulēt pieneņu pūkās un svaigi pļautā zālē nakts vidū un aplūkot zvaigznes kā maza meitene.
|
|
| pusnakts pastaigas |
[26 May 2007|12:16am] |
| [ |
music |
| |
metanoia-free me |
] |
Tik ļoti vajadzīgas pusnakts pastaigas. Ķivuļu ielas ziedošo ceriņu, vēja un vējazvanu harmonijas, kaimiņu pieklusināto sarunu un adrenalīta apjausmas noskaņa. Melnas papēžkurpes blakus un kivi auglis, siltā, violetā lakatā satinusies. Vien pāris minūtes. Āgenskalna pusnakts burvība.
|
|
| sastrēgumi un transports Rīgas ielās |
[25 May 2007|11:52pm] |
|
Man patīk sabiedriskais transports. Tā ir vieta, kur iepazīt cilvēkus. Ir gadījies iepazīties ar cilvēku, kas pamanījis kopsakarības autobusu atiešanas laikos un darba laika beigās, tas ir, mana darba un viņa darba laika beigu kopsakarības, un izmantojis to kā iemeslu sarunas uzsākšanai. Ir gadījies uzsmaidīt blakus lēni kustošā trolejbusa sēdošiem smaidošiem un izteiksmīgi žestikulāriem jauniešiem, kas centušies notvert skatienu un smaidu sastrēgumu laikā. Un šonakt manam autobusam blakus braucošā auto jaunieši piecas minūtes ar skaļiem vārdiem un izteiksmīgiem žestiem centās pārliecināt mani izkāpt no braucamrīka un pievienoties viņiem. Pie tam tie bija tīri skaisti jaunieši. Tā lūk izklaidējas cilvēki sabiedriskajā transportā sastrēgumu laikā. Par privāto auto izklaidēm sastrēgumu laikos Rīgas ielās īsti daudz nezinu, esmu dzirdējusi vien nostāstus, kā dažādi cilvēki piekopj savas aktierprasmes, izklidējot citus, citi veic manikīru, lasa avīzes vai ēd pusdienas. Tā lūk.
|
|
| pusnakts nomods. viss būs labi. |
[24 May 2007|12:28am] |
| [ |
music |
| |
colplay-yellow |
] |
Aizver acis un ieelpo vasaru. Ieklausies ritmā un trīs ceturtdaļu takstmērā izstaigā trīs kvartālus, jo tikai tad tu spēsi saklausīt daļu īsto aukstās spēles dzirksteļu (*coldplay & sparks). Apsēdies uz mājas lieveņa ziedošo ābeļu priekšā kaut dūmu ietvarā un izbaudi, ko nozīmē mājas sajūta - kad vēl ir vieta, ko tu sauc par savām mājām. Pirms un pēc sajūta. Un saproti, ko nozīmē novērtēšanas nepieciešamība.
Akūta nepieciešamība novērtēt! Vietu, kur tu dzīvo. Ģimeni, kurā esi. Draugus, kas ir ap tevi. Cilvēkus, kurus satiec jauši un nejauši.
Stāties pretīm bailēm aci pret aci. Nebaidīties, kaut arī būsi aizņēmies 40 000 un nekādu garantiju par iznākumu. Kaut arī šķiet, ka neesi gatavs, neesi pietiekami patstāvīgs, pietiekami uzņēmīgs, pietiekami atbildīgs.
Aizver acis un satver marimbas tamborētos sitamkociņus pasakaini dobju skaņu virknējumam pēc tam pieklusināti gaišai mūzikas skolas telpai ar atvērtu logu trīs stundu garumā. Čaukstpapīru džezritms.
Vasaras raibumu FASCINĀCIJA 2005.gada vasarā.
|
|
|
[13 May 2007|03:14am] |
Gluži vienkārši ir muļķīgi mazināt tempu tieši pirms finiša garajās distancēs.
Viens, divi, trīs - racionalitāte klāt!
Viss nepareizais - prom.
Viss nevajadzīgais - prom.
Viss, kas saistāms ar vārdu salikumiem "must_do", "should_do" - darāms un izdarāms.
Uzreiz pēc pāris stundu miega.
Atgādiniet man laiku pa laikam, cik slinka es esmu un cik ļoti es to nespēju atļauties.
|
|
|
[09 Mar 2007|12:59am] |
|
Šķiet, ļoti sāku gaidīt mirkli, kad stāvēšu lidostā ar lieliem čemodāniem rokās un pasi mutē. Pavasara smaržas.
|
|
|
[13 Feb 2007|10:55pm] |
|
Nekad. Necentīšos. Būt. Kas. Cits. Kā. Es. Pats. Punkts.
|
|
|
[08 Feb 2007|07:53pm] |
|
Hello, that's me - the most horrible thing you will ever meet!
|
|
| Princips. |
[31 Jan 2007|07:25pm] |
Kādu dienu Princips Vilhelms Ferdinants II malkoja karstu melno tēju no porcelāna tasītes. Atšķīris laikrakstu viņš sēdēja pie apaļa galda, labo kāju kreisajai pāri pārlicis. Ja Margarita Ferdinante III, viņa māsa, kādreiz lūdza pārtraukt iesākto nodarbi, lai reizi dienā varētu pabaudīt vientulību saules atspīdētā dārza tējas nomalītē ar apaļu galdu tās vidū, Princips vienmēr atbildēja "nē" - ieraduma pēc. Jo "nē" bija viņa mīļākais vārds. Un viņa mīļākais ieradums bija Ieradums. Tas ir, klausīties mūziku ieraduma pēc, lietot pazīstamu parfīmu vien ieraduma pēc. Tā nu viņš sēdēja un malkoja tēju gluži vienkārši ieraduma pēc.
Zinot to, cik ļoti viņu mīlu, arī es, sniega piku vēderā saņēmusi aukstā ziemas vakarā Norvēģijas vidienē atminējos Principa Vilhelma mīļāko vārdu "nē", to skaļi deklarējot - "Nē. Principa pēc." Pat tad, ja sapņotu par visgaršīgākajiem baltvīniem un vismīkstākajām segām, bruģētas ielas vidū gulšņājot, teiktu: "Nē. Principa pēc!". Es neticētu nevienam vārdam, un necenstos atritināt sarkanu paklāju dvēselisko kambaru priekšplānā šo mazo rūķīšu priekšā. Jo viņu mīļākās nodarbes ir neilona diegu virpināšana valriekstam līdzīgajai masai ar pāris īpaši svarīgiem punktiem, tā sauktiem "hipofīze", "epofīze", "jūt-ofīze" un vēl pāris. Neticība? Principa pēc. Nevienam vārdam īpašu nozīmi nepiešķirot, šo mazo rūķīšu muļķībās klausoties. Smaidot, pieglaužoties - tikai mirklis. Principa pēc.
Principa Vilhelma Ferdinanta II atentāta iemeslu meklējumos.
|
|
|
[29 Jan 2007|06:13pm] |
| [ |
music |
| |
1Gotan Project - thelonious monk - Round About Midnight |
] |
Dienās kā šī es nedomāju par darbiem, ko varētu nepaspēt, neuztraucos par fizikām, vēsturēm, matemātikām un citām lietām. Es plānoju stopu braucienu uz Spāniju, spēlēju mutes ermoņikas un klavieres vienlaicīgi, džeza balādes, dzeru baltvīnu un lakoju sarkanus nagus.
|
|
|
[26 Jan 2007|12:00am] |
|
anybody needs me?
|
|
| massage |
[25 Jan 2007|08:30pm] |
Šķiet, esmu Ķīnā. Mazs, zaļš kalniņš, uz tā neliela māja ar uz augšu lēzeni paceltu nosacīta V veida jumtu, putnu klaigas un liela silta ūdens bļoda, pildīta gludiem akmeņiem un rožlapiņām, kurā mērcēju kājas. Ienirstu upē un sajūtu atvaru sevī. Izpeldu ūdens virsū un sajūtu lapu čabas uz muguras virsmas.
Jebkuram iesaku apemeklēt Helvi Rancānes masāžu. Nemānos.
|
|
|
[23 Jan 2007|11:31pm] |
|
Patīkami tāda spontāna rīcība. Ģitāra ir, bongi ir, iela ir, aukstums ir. Un viss pārējais. Aizgrābts svārstību amplitūdās uz tumšas ielas, sajūtošs klātbūtni. Beidzot.
|
|
| = |
[22 Jan 2007|04:16pm] |
Jūtos sveša jums un sev. Banāli, ne? Tās banālības man tā kā pēdējā laikā modē, skatos.
Tabaka, ziemas meža smarža L'Octanie izpildījumā, klaviersolo muse/newborn harmonijās, auksts vējš pie pusatvērta loga un sarkani sarkanās manas pils šķeļošās plaknes. Hush, little, smile. Aizkaru plīvošanu un saules staru projekcijas sarkanās ķieģeļu sienas virsmai uztveršu kā komplimentu sev.
|
|
| slepeni |
[21 Jan 2007|04:30pm] |
Vienaldzība nogalina. Banāla, bet patiesa frāze. Nepieciešams pamosties. Vismaz saprast, ka šis ir tikai un vienīgi ziemas garais miegs, pasivitāte, pilnīga vienaldzība pret visu, kas iznīcina vārda tiešākajā nozīmē gan fiziski, gan garīgi. Tas taču ir tikai īslaicīgi, vai ne tā?
Akūta nepieciešamība pēc pazaudētā entuziasma. Vai šādas lietas laika gaitā zūd?
Nepieciešams jauns strāvas avots. Patiesībā nevis jauns, bet īsts, patiess. Pieslēgties un neatvienoties vairs. Kur tādu atrast? Tādam taču ir jābūt.
|
|