[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Novembris 11., 2007 | |
|---|---|
| 10:53 [Link] |     Nāk tūkstošiem stāvu baltos lina kreklos, Caur tumsu tinušies spoku miglāja autos. Tik mierīgā gaitā, tik klusi vējš veļas, Un netraucē strēlniekus, kas augšā nu ceļas. Zem soļiem bijībā galvu liec lēni Smilšu graudi – sīkstie kareivju zēni, Tie pazīst ik stāvu no senajiem laikiem, Nu redz, kā tie atgriežas caur ticības laukiem. Dažs sīkstulis, kangars un svešinieks lēts, Raudzījis brīnumu, nu pārbijies brēc: „Kurš saucis te viņus? Ko viņi šeit meklē? Vai elles sargs miris ir tumšajā peklē?” Bet strēlnieki tālāk iet, nemanot sīkos, Nav laiks viņiem piestāt un uzrunāt tos. Šķiet klusums to vietā ir pateicis domu: „Cik žēl, ka jums liktenis ir lēmis šo lomu...” Tai savādā naktī pie gaišas loga rūts Mazs karodziņš zaigo, un zēns kaut ko lūdz: „Ja, Dievs, Tu vēl esi taisnībai baltai, Manai tautai palīdzi atkal kļūt staltai!” Mūzika: Skyforger- Latviešu strēlnieki |