[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Time	Text
12:55 (Anonymous) [Link]	Viela pārdomām Vai ir dzirdēts par Ženēvas konvenciju un to, kā jāizturas pret ievainotajie karagūstekņiem? Noziedzīgas pavēles nedrīkst izpildīt. It sevišķi jau mācībās un kur nedraud pašadzīvībai briesmas. Un vai tiešām redzot pazīstamu seju, tēmējot ar ieroci uz otru cilvēku, nav nekādu aizkavējošu domu, ka taisies nogalināt otru cilvēku? Dabiski, normālam un morāli, psihiski veselam cilvēkam nav tik viegli pavērst ieroci pret citu cilvēku un viņu vienkārši nogalināt. Protams, apmācībās tiek mēģināts novērts šo nevēlēšanos iznīcināt sev līdzīgos, bet tas nav tik viegli. Cilvēka sirdī ir ielikts dabiskais likums, 10 baušļi, kuri darbojas arī tad, ja nav dzirdēta kristīgā vēsts. Vai bija kādas pārdomas, nožēla, sirdsapziņas pārmetumi? Kāda gan ir armija un tās moralitāte, uzticamība, ja tā nevadās pēc taisnīgā kara principiem? Un ja tā notika mācībās, kā būtu realajā situācijā? Ja jau tagad viegli pārkāpjat to robežu, tad cik tālu iesiet karā ar noziedzībām? Iesaku ievērot piesardzību. Ja armijā nav augstu morālo standartu, tad nav brīnums, ka rodas slepkavas,terroristi, marodieri, noziedznieki, algotņi.
Reply:
	No: Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem): Temats: Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski: Ziņa: Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..