[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Time	Text
21:27 windrider [Link]	Parasti visi atmiņu stāsti par karu ir diezgan vienveidīgi kur gribot vai negribot stāstītājs, bieži grib pasniegt sevi varonīgākā gaismā nekā bija patiesībā. Ar diezgan retiem izņēmumiem. Viens no šādiem patīkamiem izņēmumiem ir savulaik slavenā operdziedātāja Marisa Vētras atmiņas par Latvijas Brīvības cīņām. Viņš, tolaik 17 gadus vecs, bija brīvprātīgi pieteicies Latvijas armijā kauties pret Bermontu un to laiku ir diezgan plaši aprakstījis savās atmiņās. Viena kaujas epizode no Jelgavas šturmēšanas 1919.g. Novembrī ir sevišķi spilgta. Jauna puikas, adrenalīna un kaujas trakuma pārņemtās izjūtas ir ļoti reālistiskas un košas: ''Visa apkārtne bija pazudusi, es neredzēju neviena, es nezinu vai kāds no mums krita, nezinu vai bermontietis vēl šāva, nedzirdēju nekā cita kā savu kliedzienu un kliedzu arvien stiprāk, lai nesadzirdētu, kā man trīc sirds. Es skrēju un kliedzu, un man blakus skrēja un kliedza simti citu karavīru''...
Reply:
	No: Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem): Temats: Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski: Ziņa: Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..