[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Decembris 7., 2011 | |
|---|---|
| 23:15 [Link] |     Pēdējā laikā man bieži uznāk vēlme pēc visādām filosofiskām apcerēm, ja paliek par salkanu tad bļaujiet. Tagad tik ātri paliek tumšs, ka darbdiena beidzas jau piķa melnā tumsā. Parasti tikai Juglas ezerā atspīd kaut kādas tālīnas pilsētas gaismas un pretēja krasta 12 stāvu bloķeņu asimetriski gaišie logi mirdz kā izdauzīti zobi. Tādos brīžos man neviļus gribas domāt par to lielo kontrastu, kas šķir to seno koka pasauli kur pavadu savu ikdienu un padomju dzelsbetona mūros iespiesto mazo pasaulīti. Gribas iztēloties, kas mīt aiz tiem logiem, ko tie iemītnieki pašlaik dara. Tā vien liekas, ka redzu kā kādā dzīvoklī sieva lamā vīru kurš atkal pārvilcies mājās galīgā lopā. Aiz sienas, savukārt ģimeniska idille, gādīga māte cep ģimenei pankūkas, tēvs dīvānā lasa avīzi un dēliņš apzinīgi pilda skolas mājasdarbus. Stāvu zemāk jauns pārītis pišas uz grīdas, lai no rīta jau aizmirstu viens otru... Patiesībā man nav ne jausmas, kas dzīvo tajās Juglas bloķenēs. Nav arī īpašas vēlmes to uzzināt, bet vakara tumsa un ezera tuvums rosina fantāziju. Pa dienu tas viss izskatās pavisam savādāk. Neizteiksmīgāk. Mūzika: Grindmaster Dead- Under the willow tree |