[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Jūnijs 28., 2011 | |
|---|---|
| 15:33 [Link] |     Šodien, kad darbā taisīju pavisam parastu zedeņu žogu, pa laikam uzkūlās visādi sajūsmināti ārzemnieki, kas skatījos to procesu žokļus atkāruši un fotografēdami. Itkā es būtu nez kāds iezemietis no Papuasijas džungļiem, kas puskails dejo lietus deju ap palmu. Tā vien šķiet, ka R-Eiropiešiem milzīga eksotika un zili brīnumi ir praktiski viss ko mēs te daram muzejā un ko vēl daudz kur dara ikdienā tepat Latvijas laukos. Pa kuru laiku viņi paspēja to visu aizmirst ar galiem? Vēl 150-100 gadus atpakaļ laucinieku dzīvesveids šeit un tur nebija nemaz tik atšķirīgs. Vismaz vienā lietā, no mūsdienu skatpunkta skatoties, sava veida pateicību var izteikt visiem vācbaltu baroniem, Lielzviedrijai, Krievijas un Padomju impērijām u.c. Mūsu kultūra tika, ja ne pilnībā iekonservēta tad ievērojami bremzēta tās attīstība, līdz ar to ļoti daudz, kas no senā tika saglabāts. Līdz ar to mēs šodien esam kādu galvastiesu pārāki par pārējo Eiropu, jo mums vēl puslidz dzīvs ir tas no kā viņiem pat lāga mironis nav palicis. Vajag tikai mācēt to izmantot. Protams ''progresīvā'' sabiedrības daļa lasot šito var bļaut par regresu, atpakaļrāpulību, ''zaudētās paradīzes'' apjūsmošanu un ar putām uz lūpām aizstāvēt nepārtrautku cilvēces un tehnikas progresu samīdot visu veco. Jā, protams tā ir, arī šitam visam ir gan plusi, gan mīnusi |
| Comments | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}