[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Janvāris 25., 2011 | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 23:43 [Link] |     Šovakar, kad biju pēc darba beidzot nobriedis braukt pa taisno mājās, pavisam negaidīti kolēģe aizvilka uz Improvizācijas teātri. No sākuma uzklausīju pārmetumu jūru, ka nekad neko tādu neesmu apmeklējis (par ko arī pats drusku izbrīnījos), bet bija tiešām labi. Ir nepieciešams milzīgs talants, lai radītu izrādi no praktiski nekā un liktu zālei kratītos smieklos. Tiem aktieriem fantāzija strādā zibenīgā ātrumā, jo jauni sižeti un tēli ir jārada burtiski sekunžu laikā un pie tam vēl viņi jāpapildina ar smieklīgiem dialogiem. Turklāt viena no retajām iespējām ''teātra'' izrādes laikā mierīgi dzert aliņu. Tajā pašā laikā aizdomājos, ka attiecībā uz to pašu savu kolēģi arī spēlēju vienu lielu teātri. Tēloju kaut ko tādu, kas iespējams es gribētu būt, bet tajā pašā laikā apzinos, ka neesmu un nekad arī nebūšu. Un tā kā parasti labprāt piedalos visādos amatieriskos teātra uzvedumos tad jau laikam loma izdodas. Visa dzīve ir viens liels teātris kurā mēs esam statisti kurus neņem par pilnu... | |||||||||
| Comments | ||||||||||
Dzive tiesam ir viens Liels Teatris... Ai, sodien neizpludisu melanholiskos izteikumos... Kaut ka nav speka... Bet, ja - teatris... | ||||||||||
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}