[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Janvāris 8., 2011 | |
|---|---|
| 23:12 [Link] |     Šodien biju uz ļoti skaistu Laimas Jansones kokles koncertu Spīķeros. Lai gan drusku esam pazīstami, viņas spēli, dzīvajā, dzirdēju pirmo reizi. Manuprāt viņai lieliski izdodas izdabūt no ārā no parastas kokles dziļāko esenci. ''Dzīvības sulu'', ja tā var teikt. Lielisks spēles stils, kas ir reizē moderns un uz plašu improvizāciju balstīts, bet tajā pašā laikā tas nezaudē senatnīgu skanējumu un noskaņu. Brīžos, kad tika aktīvi bungots pa kokles korpusu, mūzika izklausījās pat diezgan šamaniska, savukārt aktīvākajos brīžos tikai ar vienu kokli un divām rokām tika panākts efekts itkā visu laiku kokle saspēlētos ar akustisko ģitāru. Ir jāpiekrīt anotācijā rakstītajam, ka šis bija vairāk meditatīvs koncerts, kurā katrs varēja pārdomāt un atcerēties, kas mēs īsti esam un no kurienes esam cēlušies. Arī pati koklētāja ir mūsdienām netipiski gaišs cilvēks, kas pilnībā atbilst savam vārdam. Man gan pašam reizēm paliek drusku jocīgi no sajūtas, kad tu apzinies, ka vismaz vizuāli pazīsti lielu daļu no koncerta apmeklētājiem. Latvija jau vispār ir maza, bet it sevišķi tā sabiedrība, kas ir +/- regulārā šāda stila koncertu apmeklētāja. Satiku arī dažus labus draugus un kopumā ļoti labi pavadīju to pusotru stundu. |