[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Novembris 5., 2010 | |
|---|---|
| 00:08 [Link] |     Šodien, pēc darba, ar kolēģi aizvilkāmies uz Brektes izstādi. Būtībā izstāde tiešām ir diezgan laba. Galvenais uzsvars tur ir likts uz emocionālu stāstījumu, ielasmeitu dzīvesstāstiem un filozofiskām pārdomām par viņu dzīvesveidu. Brektes akvareļi veido tikai tādu savdabīgu fonu un ilustrācijas tekstuālajai daļai. Ienākot galerijā tev uzreiz, praktiski bez ievada, sāk stāstīt stāstu. Stāstu par dzīvi uz ielas, par sačakarētu dzīvi, zaudētām ilūzijām un vēlmi kādreiz sākt visu no sākuma. Neviļus nonācu pie secinājuma, ka savā līdzšinējā, samērā neilgajā mūžā, jau esmu dzirdējis dažus stipri līdzīgus dzīvesstāstus. Kāds droši vien man tūlīt pārmetīs, ka es kā diletants mēģinu te izteikties par izstādes māksliniecisko pusi, bet es to tomēr darīšu. Šie darbi mani pārsteidza ar jaunākajā latviešu mākslā netipisku reālismu. Tomēr brīvie krāsas notecējumi un haotiskie izmētātie klekši viscaur uz gleznām piešķir tām ļoti orģinālu un varbūt par ekspresīvu izskatu. Kopumā izstāde tiešām ir laba un varbūt pat drusku emocionāli pasmaga, bet tāds arī bija viņas mērķis. Pēc tam aizdevāmies uz ''Ļeņingradu'' un turpinājām vakaru tur uz jau iesāktās filozofisko pārdomu nots un arī dažām ne tik nopietnām diskusijām. Bija jau arī neliels iemesls šodien pasvinēt tā ka paldies kolēģei par šo vakaru. Mūzika: Dzelzs Vilks- Dibenā rautais disko. |