[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Maijs 6., 2010 | |
|---|---|
| 00:14 [Link] |     Starp citu, nesen noskatījos jauno krievu grāvēju ''Saules Nogurdinātie 2''. Filma rosina ļoti pretrunīgas izjūtas. No vienas puses tā ir klaja ņirgāšanās par psiholoģiski ļoti smago un dziļo pirmo filmu. Visi galvenie varoņi pēkšņi tiek burtiski uzcelti no miroņiem un spiesti darboties visai haotiskā un grūti izsekojamā sižetā. Tomēr no otras puses filma patīkami pārsteidz ar otrā pasaules kara attēlojumu. Vismaz salīdzinot ar tiem ''patriotiskā'' kino blāķiem, kas pēdējos gados Krievijā tiek štancēti steriem. Šajā filmā, padomju karavīrs vairs nav neuzvarams pārcilvēks, kas ar granātu rokā un urrā rēcienu rīklē skrien uz Berlīni. Lieliski attēlots 1941.gada vasaras haoss Krievijā, pārādītas daudzas nejēdzības padomju armijas organizācijā un apgādē, kas likumsakarīgi izraisa karavīros tīri cilvēciskas emocijas. Arī vācieši vairs nav attēloti kā neaptēsti idioti atrotītās piedurknēs. Zināmā mērā viņi ir cilvēciskoti. Ir protams apšaubāmas epizodes, kas balansē uz fantasy robežas, bet par laimi tādu nav daudz. Kopējais filmas vēstījums ir, ka krievus tomēr 1941.gadā vācieši dauzīja un ne pa jokam. Visumā jau kā kara filma vērtējama diezgan labi, bet galīgi nevietā šķiet režisora Mihalkova izvēlētā sižeta sasaiste ar pirmo filmu. Tas nu galīgi nederēja un samazina filmas vērtību vismaz uz pusi. Tomēr nelielu bonusiņu varētu piešķirt fakts, ka pašā Krievijā ir cilvēki, kas tagad režisoru apvaino bezmaz valsts nodevībā un simpatizēšanā ''fašistiem'' kā arī pārmet ''nepareizu'' Lielā Tēvijas kara attainojumu. Mūzika: Skyforger- Deviņgalvis |