[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Aprīlis 6., 2021

Aprīlis 6., 2021

13:38 [Link]

Izlasīju kādreizējā basketbola funkcionāra pārdomas par Latvijas izlases basketbolistu pēdējā laika neveiksmēm. (https://www.delfi.lv/sports/news/analysis/girts-kalnins-kapec-zaudejuma-basketbola-vainigi-kuldigas-baseina-cetri-centimetri-precizeta.d?id=52956329) Tur viņš runā plašākā kontekstā un viena rindkopa ir citāta vērta: ''Mēs esam pilnībā pārstājuši runāt par idejām, par vīzijām. Mēs esam padarījuši vārdus "līderis", "lēmumi", "atbildība" par lamuvārdiem. Un tā tas nav tikai basketbolā, ne tikai sportā kopumā, bet visā sabiedrībā, valstī. Mēs esam pārbirokratizējuši jebkura lēmuma pieņemšanu, mēs jebkuru diskusiju, jebkuru jautājumu esam novietojuši horizontālā plaknē, kur process var būt bezgalīgs, rezultāts – vājš un atbildīgais – neviens''. Aizvien vairāk sanāk saskarties ar gadījumiem, kad ir vēlme darīt labas lietas, īstenot kādu progresīvu iniciatīvu, bet tas atduras necaurejamas birokrātijas džungļos, kur tev jāiet cauri neskaitāmām institūcijām un papīru kalniem. Ļoti bieži kaut kad pusceļā tiek atmests ar roku un viss tā arī paliek pusratā. Daudzi jau zinot to, kam jāiet cauri baidās vispār kaut ko uzsākt. Tags: eksistenciālisms (Iespļauj dvēselē)