[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Decembris 23., 2020

Decembris 23., 2020

14:32 [Link]

Mēneša un gada beigas ir tikpat saspringtas kā vienmēr. Nekāds vīruss nav atcēlis to, ka pašvaldībām atzinumus vajadzēja jau vakar, darbi ir jānodod tad, kad jānodod un valsts budžeta naudas izlietojums jāpārbauda neskatoties uz visiem vīrusiem. Tad nu tā vietā lai apzinīgi sēdētu mājās, jādauzās apkārt pa Latviju. Šajā sakarībā sanāca paviesoties pie Jēkabpils vecticībniekiem. Vietējais baķušķa palielījās, ka neviens no viņējiem nav saslimis ar covid. Primāri tas protams esot tāpēc, ka Dievs viņus sargājot. Ir gan arī loģiski un vēsturiski argumenti. Vecticībnieki ir vieni no retajiem, kas ir mācījušies no visām daudzajām sērgām un mēra epidēmijām. Viņiem ir kategoriski aizliegts lietot svešus traukus. Katram ir savi, personalizēti galda piederumi, kurus tie arī lieto. Līdz ar to arī viņi neizmanto sabiedrisko ēdināšanu, jo tur to nevar ievērot. Vienmēr tikai pašu gatavota pārtika un savi trauki. Vispār jau viņi joprojām ir viena no noslēgtākajām un savdabīgākajām reliģiskajām kopienām. Viņus ir vajājuši visi Krievijas valdnieki un režīmi jau kopš 17.gs. Atsakoties pieņemt pareizticības reformu viņi kļuva par šķeltniekiem un cilvēkiem ārpus likuma, kas meklēja patvērumu visattālākajās impērijas provincēs, vispurvainākajos un izolētākajos kaktos. Tā viņi nokļuva arī Latvijā. Protams, ka daļa apmetās pilsētās, kur tā izolācija bija iespējama vairāk sociāla nekā fiziska. Pagājuši jau vairāk kā 300 gadi, bet vecticībnieki un pareizticīgie viens otru joprojām ir gatavi tikai pieciest. Par nekādu sadarbību vai draudzību nevar būt runas. Arī Latvijā viņiem ir daudz labākās attiecības ar katoļiem un luterāņiem nekā ar pareizticīgajiem. Līdz ar to arī viņus nekādā ziņā nevar uzskatīt par Krievijai simpatizējošu grupu. Nav nekāda pamata mīlēt valsti ar kuru viņiem jau ļoti sen nav nekādu saišu un kurā vecticībnieku darbībai joprojām tiek likti ļoti daudz un dažādi administratīvi šķēršļi. Tajā pašā laikā, ārpus lielajām pilsētām, viņiem ir lielas problēmas ar valsts valodu. Vienkārši dzīvojot noslēgti viņiem nav iespēju un arī nepieciešamības šo valodu lietot. Nav arī nekādas centralizētas virsvadības. Katra draudze ir neatkarīga un darbojas autonomi saskaņā ar savām tradīcijām. Latvijā gan draudžu vadība regulāri satiekas, lai pārrunātu aktualitātes. Tags: eksistenciālisms (3Iespļāva | Iespļauj dvēselē)