[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Novembris 13., 2020
| Novembris 13., 2020 | |
|---|---|
| 09:26 [Link] | LU Deju folkloras kopa ''Dandari'' šogad svin 40 gadu jubileju. Zināmu apstākļu dēļ, grandiozās svinības ir atcēlušās. Tomēr, virtuālaja vidē šī jubileja tiek aktīvi atzīmēta. Pastāstīšu arī es savu Dandaru stāstu. Par šo kopu tā pa īstam uzzināju tikai pēc iepazīšanās ar savu topošo sievu, kura bija aktīva dalībniece un joprojām cenšas tāda būt. Pirmos gadus diezgan aktīvi gāju uz mēģinājumiem, tomēr sapratu, ka nekāds izcilais dancotājs neesmu un arī nebūšu. Kaut gan tā brīža horeogrāfe teica, ka var pat lācim iemācīt dejot un varbūt kaut kas arī būtu sanācis, ja būtu neatlaidīgāk darbojies. Šeit uzreiz ir nepieciešama atkāpe, ka šai kopai nav nekā kopīga ar Tautas deju ansambli. Šeit tiek dejoti minimāli apdarināti folkloras danči, kas cirkulēja latviešu vidē 19.gs. un arī jaunākos laikos. Uz TDAšņikiem viņi skatās drusku no augšas, kā uz folkbaletu kam ar tautas dejām ir ļoti attāls sakars un bez fonogrammas vispār nespēj padejot. Dandariem ir plašs muzikantu sastāvs un viņi paši gan spēlē, gan danco. Turklāt arī dziesmai ir nozīme un Dandari skaitās vienīgais kolektīvs, kas spēj vienlaicīgi dejot uz dziedāt. Nu lūk. Tad kad vairs nenācu uz ikdienas mēģinājumiem es biju sevi pasludinājis par Dandaru ''grūpiju''. Braucu sievai līdzi uz koncertiem, festivāliem, nometnēm, tusējos aizskatuvē, piestrādāju par fotogrāfu utt. Bija iespējas paceļot pa Latviju un Baltiju un iepazīt šo atvērto un draudzīgo dancotāju subkultūru par kuras eksistenci daudzi nemaz nenojauš. Tagad mana dalība pasākumos ir krietni retāka, bet reizēm joprojām labprāt dodos līdzi. It sevišķi, ja pasākums notiek interesantā vietā kur nav sanācis būt. Vēl pāris vārdu par kopas uzbūvi, kas ir ļoti interesanta. Lai arī formāli folkloras ansamblis, tā faktiski darbojas kā mūža organizācija. Tas kurš ir uzņemts par īsto dandaru, tāds paliek uz visu mūžu, pat ja viņš pārstāj dejot. Tāpēc šo 40 gadu laikā ir sakrājies ļoti daudz ''veco dandaru'', bet aktīvais sastāvs periodiski nomainās. Es, iespējams, esmu vienīgais gadījums kopas vēsturē, kas ir izgājis uzņemšanas ceremoniju, tomēr formāli nekļūstot par biedru. Toreiz bija īpaša situācija un īpaši apstākļi. Mūzika: Solstafir |
| Iepriekšējā diena | 2020/11/13 [Arhivētais] |
Nākošā diena |