Neprātīgā saprāta balss - 18. Maijs 2018
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
09:44
[Link] | Latvijas 100 gades filmu programma ir viens no labākajiem simtgades projektiem. Top ļoti kvalitatīvs kino, kas varētu iedod jaunu grūdienu visai Latvijas filmu industrijai. Tas ir arī labs iemesls aiziet uz kino pašiem. Piemēram, nesen bijām uz ''Billi''. Filma laba. Manuprāt viens no labākajiem attiecīgā laikaposma attēlojumiem Latviešu kino. Ekranizētās atmiņu epizodes ir rūpīgi atlasītas, lai veidotu visaptverošāku priekšstatu par strādnieku un viņu bērnu dzīvi Grīziņkalnā 30.gadu nogalē. Belševicas triloģija vispār ir ļoti pateicīga ekranizēšanai, jo tā ir pārpilna dažādu sīku sadzīvisku detaļu tajā pašā laikā nezaudējot kopainu un atmosfēru. Varbūt kādreiz kāds pieķersies arī pārējām divām daļām.
Aizdomājos arī par sava vectēva stāstiem par dzīvi turpat netālu, Hospitāļu un Zirņu ielas stūrī, uzreiz pēc atgriešanās no Krievijas 20.gadu pašā sākumā. Strādnieku dzīves apstākļi bija diezgan līdzīgi visu Latvijas neatkarības laiku, bet uzreiz pēc kara tie bija īpaši grūti, jo trūka praktiski visa. Vectēva ģimenē dzīve sāka uzlaboties tikai 30. gadu vidū, kad vecvectēvs sāka strādāt ''Vairogā'' par brigadieri, vectēvs atļāvās uzsākt studijas un ģimene pat dažas vasaras varēja atļauties īrēt vasarnīcu Asaros. Tad protams nāca nākamais karš un viss sākās no jauna...
Tags: eksistenciālisms, ko es redzēju
|
|