|
Neprātīgā saprāta balss - 18. Janvāris 2009
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
|
23:43
[Link] |
Atslodze
Bāc pēdējo divu dienu drudžainā mācīšanās tam nolādētājam restaurācijas teorijas eksāmenam ir mani galīgi nobeigusi. Rodas visādās filosofiskas un dzejiskas pārdomas. Pašreizējo noskaņojumu vislabāk raksturotu šis fragmentiņš:
....Kamdēļ es
sēdēju šeit?
Kamdēļ?
Ārā kā putns
jau lidoja laiks,
kad meitenes gaida
sūcošus skūpstus
un rokas
kas palīdz tām atraisīt kurpes,
atpogāt tērpus uz sāniem
un novilktās zeķes
kā pamestas čūskādas
uzdāvāt kaktam.
Kamdēļ es
sēdēju šeit?
Vai man bij mirusi māte,
draugs
atstājis mani kā pārlauztu slēpi?
Čak, ko tu slēpi?...
Slēpi?...
Jā!
Kamdēļ
tu
savas smeldzošās, urbjošās sāpes
un ilgas
nedrīksti izkliegt
kā sirēna visiem?...
(A.čaks).
Tā lūk, lieki piebilst, ka eksāmenam neko prātīgu tā arī neesmu iemācījies.
Mūzika: Hellveto- Klatwa
|
|