[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Janvāris 18., 2009 | |
|---|---|
| 23:43 [Link] |     Bāc pēdējo divu dienu drudžainā mācīšanās tam nolādētājam restaurācijas teorijas eksāmenam ir mani galīgi nobeigusi. Rodas visādās filosofiskas un dzejiskas pārdomas. Pašreizējo noskaņojumu vislabāk raksturotu šis fragmentiņš: ....Kamdēļ es sēdēju šeit? Kamdēļ? Ārā kā putns jau lidoja laiks, kad meitenes gaida sūcošus skūpstus un rokas kas palīdz tām atraisīt kurpes, atpogāt tērpus uz sāniem un novilktās zeķes kā pamestas čūskādas uzdāvāt kaktam. Kamdēļ es sēdēju šeit? Vai man bij mirusi māte, draugs atstājis mani kā pārlauztu slēpi? Čak, ko tu slēpi?... Slēpi?... Jā! Kamdēļ tu savas smeldzošās, urbjošās sāpes un ilgas nedrīksti izkliegt kā sirēna visiem?... (A.čaks). Tā lūk, lieki piebilst, ka eksāmenam neko prātīgu tā arī neesmu iemācījies. Mūzika: Hellveto- Klatwa |