[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Janvāris 2., 2010 | |
|---|---|
| 22:40 [Link] |     A: Es gribu mīļāko B: Tā es arī neesmu. A: Kas tad tu esi? B: Ne puse, ne kas vesels. Tikai fragments. A: Tā arī vislabāk. Tas rosina fantāziju. Tādas sievietes var mūžam mīlēt. Gatavas sievietes drīz apnīk. Vērtīgās arī. Fragmenti nekad. Šajos ziemassvētkos labi cilvēki man uzdāvināja grāmatiņu ar visādām labām lietām ko ir teicis lielais klasiķis Remarks par dažādām dzīves jomām. Ir gan viņš interesants vīrs. Parasti jau viņa darbos dominē bezgalīgas skumjas un ''zudušās paaudzes'' sindroms, bet pēc šīs grāmatiņas viņu pat varētu raksturot kā cinisku, dzīves rūdītu romantiķi. Divas būtībā nesavienojamas lietas, varbūt tieši tāpēc viņa izteikumi bieži nonāk pretrunās viens ar otru. Laikam tāpēc par aptuveni pusi viņa atziņu es esmu gatavs sitot roku pie krūtīm teikt, ka domāju tieši tāpat, savukārt par otru pusi esmu gatavs lekt kājās un saukt nabaga Ērihu par muļķi un nekrietnu meli. Jāatzīst, gan ka viņam bija ļoti foršas atziņas par dzeršanu (lai gan tik prastā vārdā viņš to procesu nesauc), ļoti savdabīgs bohēmists. Mūzika: ISMS- Ožamais spirts |
| Comments | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}