[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Oktobris 26., 2009 | |
|---|---|
| 23:16 [Link] |     Lasu E.Ādamsona noveles un priecājos. Latviešu literatūrā Ādamsons ir zināms kā estēts ne tikai dzīvē, bet arī savos darbos. Un tā tiešām arī ir. Raksta viņš skaisti. Tas nav standarta skaistums ar rozā puķītēm un mākonīšiem, bet ļoti nopietns un intelektuāls skaistums. Perfekti piemeklēti epiteti, skaisti salīdzinājumi un valoda. Pamatā rakstot par visai smagām tēmām (Cilvēku vājības, savstarpējās attiecības, filozofiski psiholoģiskas pārdomas un nāve) viņam ir izdevies panākt, ka lasītājam lasīt ir prieks un sejā nevilšus iezogas smaids. Mūžīgais cīnītājs par skaisto latviešu literatūrā nevienu brīdi nezaudē orģinalitāti, viņa tēmas ir ļoti dažādas, bet šis estētisms caurstrāvo visus viņa darbus, dzeju ieskaitot. Paša Ādamsona liktenis gan nebija tik estētisks, zināmā mērā tas bija pat traģisks. Kā jau lielai daļai tās paaudzes cilvēku. Turklāt vēl papildus piesaistošs elements ir viņa visai lielā saistība ar Kārli Padegu un zināmā līdzība abu likteņos. Mūzika: Darkspace- Dark 2.8 |