Tās visas ir sociālās lomas. Un, lai kā arī gribētos vienmēr būt tādam, kādu uzskati sevi esam patiesībā - esot kopā ar kādu, tas nav iespējams.
Otra cilvēka klātbūtne nepārvarami ietekmē - tā gan nespēj mainīt mūsu rakstura pamatlietas, ja vien īpaši necenšamies to darīt, bet sīkus elementus gan, un to mēs ikdienā vienkārši saucam par komunikācijas veidu. Atkarībā no otra cilvēka īpatnībām / īpašībām, mēs savā masku krātuvē piemeklējam attiecīgajam brīdim, apstākļiem un noskaņojumama optimālāko.
Savu īsto būtību varam redzēt tikai tad, kad esam vienatnē paši ar sevi. Bet tad mēs esam garlaicīgi, jo būtībā viss slēpjas tajā, ka tieši apkārtējie liek mums "ekspresēt" sava rakstura šķautnes - tikai katrs cilvēks vienu vai otru, vairāk vai mazāk.

(Reply to this)