Šīsdienas metafiziskā atziņa

sestdien, 5.07.2008 @2:13 pm

How could God allow so much evil in the world? For the same reason there are plagues and earthquakes and battles in games like World of Warcraft. Peace is boring, Dude.

P.S. Apsolos turpmāk rakstīt biežāk, jo plānoju dzert mazāk. :)

Zeltrači

pirmdien, 19.02.2007 @12:54 am

Ķīnā ir aptuveni 100 000 tādu cilvēku. Viņi parasti strādā no 12 līdz pat 18 stundām. Algas parasti ir atkarīgas no viņu atrašanās vietas un kompānijas lieluma, robežās $20 - $250 mēnesī.

Ko viņi dara? Spēlē online spēlītes, MMORPG. :)

Tas, ka, tirgojot virtuālo nekustamo īpašumu iekš Second Life, var nogrābt lielo čunguru, bija nelāgs atgādinājums - starp reālo un virtuālo līnija paliek arvien blāvāka. Bet tas, ka tagad funkcionē online gaming sweatshops...

Enter the Matrix!
_

hepī VD

trešdien, 14.02.2007 @3:01 am

Viņa bija sētniece. Kopa puķes, pieskatīja akmens dārzus, slaucīja ielas. Mēs zagām viņas slotas kātus, lai taisītu hokeja nūjas (mēs nebijām sīki, izlutināti šmurguļi ar bagātiem vecākiem un Playstation'iem). Viņa lamājās kā velns, jo nebija muļķe un zināja, kas sper viņas manuālā tīrīšanas līdzekļa vadošo komponentu.
Reiz, kādā siltā vasaras dienā, nolēmu viņas mazdēlam Marekam, kurš tikko apguva vervelēšanas mākslu, samācīt runāt "po pacanski". Viņš visu ātri iemācījās. Arī apēst vaboles, bet tas jau ir cits stāts. Nu lūk - sēdēju kopā ar Mareku smilškastē un mācīju, ka viņa mamma ir mauka. Tā arī bija, bet tas arī ir stāsts. Protams, pārējiem smilškastniekiem, kas bija manos gados, rupjību mācīšana jaunam un vēl nenobriedušam prātam likās absolūti ģeniāla doma, taču radās neliela problēmiņa - Mareka vecmamma, iedama gadām un sadzirdēdama šo skološanu, manu pedagoga talantu nespēja novērtēt. Sajutu sitienu ar slotas kātu, derdzīgu sāpi ausī, tad rāvienu. Attapos 10cm no zemes, klausoties kā Mareka aizstāve jau atkal lamājas kā velns, plūcot manu matu ērkuli. Viņa savā latgaļu akcentā pateica visu par mani, manu māti un manu katolisko audzināšanu. Viņa bļāva, ka ar šitādu valodu un izdarībām es izaugšu par sātana dēlu, vai vismaz tuvu ragainā radinieku.

Es tā mūžā nebiju pārdomājis savas negantās izdarības kā toreiz, kad likās, ka palikšu bez matiem un ausīm.

Šī Mareka vecmāte, pārliecinātā katoliete no Latgales, ir Valentīna. Viņa bija mūsu kaimiņiene un manas nelaiķa omas, pārliecinātas katolieties no Latgales, draudzene. Visi gan viņu sauca par Vaļu. Patiesībā viņa vēl tagad ir dzīva. Varētu būt, ka viņai ir pāri astoņdesmit. Viņa joprojām slauka ielas, tiesa, tagad viņai jāvāķī trīs savas meitas bērni, katrs no sava tēva. Mareks ir vecākais un grudākais. Vaboles vairs viņam tagad nevar iemānīt kā bonbongas.

Īsāk sakot, gribēju apsveikt Valentīnu un vēlēt viņai tādu pašu veselību un izturību vēl 80 gadu.
Varbūt es ne gluži pareizi sapratu Valentīndienas konceptu.

Bet man pofig. :)
_

Es esmu sinatrists jeb šis tas no Bokononisma

piektdien, 9.02.2007 @10:17 pm

To do is to be

Tā teica Sokrats

To be is to do

Tā teica Žans Pols Sartrs

Do-be-do-be-do

Tā dziedāja Frenks Sinatra.
_

Par kaķiem

ceturtdien, 4.01.2007 @5:07 pm

Mans kaķis ir gudrāks par mani.

Skatoties uz viņu, var saprast, ka viņš 100% no sava laika pavada būdams kaķis. Viņš necenšas kļūt par labāku kaķi. Viņš neiet gulēt un nedomā "šodien es nebiju labs kaķis". Viņš dzīvo simtprocentīgi, bet es visu laiku sevī viļos, ka tā nedaru.

Laikam sākšu pieslieties teorijai, ka kaķi ir citplanētieši, kas paverdzinājuši mūsu civilizāciju. Mēs skraidām ar šķipelītēm pakaļ saviem radījumiem un vācam viņu fekālijas, bet viņi nodarbojās ar 100%-tīga kaļa būšanām.
_