"Tu atkal uzvedies tā it kā tev ānusiņš ar driģenēm būtu iesmērēts!" Ko tad es? Es jau tikai...nu jā... taisnība vien būs, bet ko var darīt, ja "enerdžī drinku" un kafijas plūsmā, kas ir manās venās, vairs ne piles asiņu nevar arast? Augstākā izglītība mani piebeigs. Visos iespējamajos veidos. Ja agrāk nebiju slimojusi ar neko smagāku kā iesnas, jo -30c grādos uz skolu biju aizgājusi bez cepures un šalles, tad tagad pat viegla vēja pūsma liek manām mandelēm trakot un izdalīt visai nevēlamus šķidrumus, nemaz nerunājot par pārejiem blakusefektiem - bezmiegu, histērijām, dusmu lēkmēm, pašžēlošanas un pēc tam tikai-šo-vienu-mazo-trekno-kūciņu pašapbalvošanās lēkmēm. Ā, jā, esmu arī 22 gadu vecumā sākusi sirmot. Vēl tikai trūkst plikas pļeškas, vispār par "krasavu" kļūtu. Ciema pirmā meiča, neko pielikt, neko atņemt. Un vispār, jāsāk krāt no manas "treknās" alģeles psihiatram, jo kāpēc gan viņu nepadarīt bagātāku par to pašu, ko varētu paveikt alkohols...piedevām lētāk...

Es nevaru, nevaru, nevaru, bet varu, bet nedaru!
Nu, kas, jopcik bumbiņ ar' ārā notiek!?