Faith Club

4.6.23 11:47
Izlasīju tagad to, ko raksta Inese, bet nekā nozīmīga tur neredzēju.

Es tagadējos jauniešos redzu tieši sevi un savus vienaudžus – kad mēs bijā viņu vecumā. Ar lielu ideālismu, daudzām idejām, bet ar mazāku pieredzi un izpratni. Tagadējiem gan ir vairāk iespēju, tāpēc varbūt šķiet, ka viņi piedāvājumu klāstā izdara nedaudz citādas izvēles, bet ne fundamentāli citādas.

Kad Inese runā – jaunieši nemāk komunicēt kopčatā, ne tā kā mēs jaunībā – tad tas ir bulšits. Pirmkārt, nekāds kopčats mūsu jaunībā nebija. Telefoni visiem ar kopčata iespējām parādījās varbūt varbūt n0 2008. gada. Otrkārt, jaunieši ļoti labi tos lieto. Varbūt šajā gadījumā viņiem vienkārši neinteresē šī konkrētā komunikācija.

Seniori biežāk palīdz brīvprātīgos darbos, tāpēc ka viņi ir pensijā un viņiem negribas visu dienu sēdēt mājās. Darbā viņus neņems, jo darba devējam vajag pilnas darba stundas ar lielu atdevi, bet brīvprātīgais atnāk kad grib, padara savas pāris stundas un ir priecīgs, ka palīdzējis. UK vakcinācijas kampaņas lielā mērā tika izvērstas, pateicoties brīvprātīgo, pamatā senioru, darbam, kuri nodarbojās ar skaidrošanu, cilvēku pieņemšanu vakcinācijas punktos, veidlapu aizpildīšanu, ka farmaceitam (vai medmāsai, nu dažreiz arī ārstam) vajadzēja tikai ātrā tempā ievadīt vakcīnu citam pēc cita.

Senioriem arī ir mazāka vajadzība pēc naudas. Vietām jaunieši arī dara brīvprātīgo darbu, bet mazāk, jo skaidrs, ka viņiem nauda ir vitāli nepieciešama – mācībām, mājas vai dzīvokļa iegādei, sava biznesa uzsākšanai, un ja vēl ir bērni, tad vispār dzīvo trūkumā.