- 11.8.21 01:14
-
zini, ne vienmēr vecāki, kuriem atņemti bērni ir gribējuši pieņemt to atbalstu. Es šobrīd fosteroju sīko, kam mammai visu dzīvi ir apkārtejie centušies palīdzet, bet viņa brīvprātīgi kāpj atkal un atkal uz tiem pašiem vecajiem grābekļiem, arī situācijās, kad viņai tiek maksimāli mēģināts palīdzēt. 48, nē nu labi, viņa sāka pusaudžgados, 35 gadi palīdzības...
es nezinu, varbūt asv ir citādāk, un es nesaku, ka fostersistēma ir laba, nē, ir pārak daudz sūdu viņā, bet runājot par ģimenes atņemšanu bērnam, vismaz uk viņi mēģina sākuma meklēt audžuvecākus starp ģimenes locekļiem, piemēram, tās mammas pirmos 2us sīkos, ko atņēma, uzaudzināja bioloģiskā tēva ģimene, tagad pēc daudz gadiem, trešo sīko audzinām mēs -viņas brāļa gimene. sīcim ir kontakts ar vectēvu un citiem radiniekiem no mammas puses, ar tēvu arī kontaktējas, kad tēvs izdomā uzrasties, mamma gan noziedējusi ar galiem. bet nu jā.
es šo nesaku, lai kkā aizstāvētu sistemu, tikai gribēju pateikt, ka ne visi cilveki grib pieņemt palīdzību un ne visi sīkie tiek pilnībā izrauti no ģimenes...