Faith Club

8.4.20 15:20
Šī dilemma "nāve no C-19" vs "nāve no ekonomiskās krīzes" ir neīsta dilemma.

Pirmkārt jau, protams, ka humānisam būtu jābūt priekšplānā. Ko mēs darītu nākamajā reizē, ja nākamais vīruss pārsvarā nogalinātu bērnus? Utilitārisms nevar uz to normāli atbildēt. Ir pat zinātnieki, kas saka, ka utilitāristiem ir psihopātiskas tendences. Papuldus tam, biznesa aizsargāšanai uz cilvēku rēķina pandēmiju laikā ir vēsturiski precedenti: uzskates materiāls nr.1 un uzskates materiāls nr.2.

Ekonomiskā krīze nav nenovēršama. Ja cilvēki dusmotos/iesaistītos vairāk un pieprasītu 10x spēcīgāku sociālo atbalstu (lai centrālās bankas ne tikai gāž naudu uzņēmumos bez nosacījumiem (piemēram, saglabāt darbavietas), bet arī ievieš, piemēram, universal basic income pabalstus ( Spānija jau plāno) un dara citas RADIKĀLI (bū!) sociālas lietas (piemēram, nacionalizē, teiksim, dzelzceļu/avio/privātās klīnikas utt.), tad krīze varētu arī nebūt graujoša.

Papildus tam - nāves no ekonomiskās krīzes ir tikai iespējamas. Nāves no C-19 jau notiek un ir zinātniski pierādītas, ka būs. Tā ir liela atšķirība.

Nobeigumā tāds sīkums kā šis - ir cilvēki, kas saka, ka ekonomiskā krīze jau bija sagaidāma arī bez visa vīrusa : uzskates materiāls nr.1 un uzskates materiāls nr.2. Tāds sīkumīkuknipucītis. "Herd immunity" (vecos, slimos un ārstus krāsnī iekšā) šādā kontekstā izskatās vēl psihopātiskāka.