- 26.6.18 21:49
-
Protams, rakstā nav ne vārda par pēckara (50-70to vidus) socdemokrātijas defektiem, mantojumu un stagnāciju, kas kā likumsakarīgu reakciju pēc tam lika pie varas nākt Reigana-Tečeres blokam. Tāpat - ne vārda par to, ka center-left/center-right dominēšana politikā noveda pie visa šī jaukā eksperimenta, ko saucam par globalization, multiculturalism and its discontents, globalizācija un valsts multikulturālisms ir lielkapitāla otra puse. Ne velti Kohi un veco republikāņu elite vēl šodien ir pret Trampu un amerikāņu strādnieku raizēm.
Tiesa, arī aizdomas un iracionāli aizspriedumi pret "tiem, kuriem ir nauda" (the wealthy) arī diez ko nepalīdz, proti, apriori tiek pieņemts, ka būt bagātam (un attiecīgi ietekmēt politiku) ir kaut kas slikts. UK un ASV vēsture rāda, ka tie ļaunie bagātie ir vieni no lielākajiem benefaktoriem un sociāli norūpētajiem. Visu veco Eiropas pilsētu sejas un jēgu ir veidojuši bagātie jeb the few, not the many. Estētiska un jēgas katastrofa, diemžēl, ir notikusi tieši tur, kur pie teikšanas ir tikuši "the many" proletariāta diktatūras ceļā apspiežot the few. Pēdējo gadu krīzes rāda, ka arī pēckara Eiropas socdemokrātijas "the many" diktāts ir sociāla katastrofa.