Faith Club

27.4.15 09:11
kādu nesaprotamu marketinga triku apmāts noskatījos "Jupiter Ascending". (varbūt tāpēc, ka viņiem kosmosa kuģi ieturēti Wahammer 4K gotiskajā stilā un man gribējās tos redzēt.)
bet vispār, tik šausmīgi stulbu action es vēl nebiju redzējis. tas ir, pirmā garā action scēna, kur galvenais rīkļu rāvējs ar anti-gravitācijas slidām vālē pa pilsētu un "glābj" galveno varoni, ir tik ļoti emocionāli atsvešināta un iznākums paredzams, ka pilnīgi vai skatīties negribas.

režisori pa visām varītēm cenšas radīt kaut kādu "spriedzi", vai parādīt "krutus momentus", bet ir pilnīgi, pilnīgi skaidrs kā beigsies - varoņi aizbēgs, sliktie zaudēs. nulle riska visapkārt. pie tam skaidrs, ka viss tas ar kompīti uzzīmēts, stulbi saraustīts un nereāls. tādu "action" var vienkārši pārtīt - sižetam tas dod nulle attīstības, un tikai lieki aizņem vietu un laiku.

visi tie momenti kad pēdējā brīdī "jāpieskrien", "jānoķer", "jāizglābj" ir lēti un paredzami - jā, pieskries, noķers, izglābs. pēdējā-pēdējā sekundē. nu i?

ai, par sižetu pašu arī nav iemesla runāt - klišejisks mēsls ar klišejiskām beigām. tā kā varoņi nevienā brīdī ne ar ko neriskē, un pat Sean Bean paliek dzīvs, nahuja vispār skatīties - arī neskatoties viss skaidrs, kā norisinājās un laimīgi beidzās.