- 28.3.15 22:34
-
rezultāts ir tāds ka vecākiem ir jāpierāda ka nav kamielis. Bāriņtiesas skricelējumus (atzinumus, vai tas ko bāriņtiesa uzdod par atzinumiem) tiesa vērtē nekritiski. Ja vecāki norāda ka atzinumi ir nepatiesi, neatbilst faktiem, tiesa vnk norāda ka pretēji pierādījumi nav iesniegti, faktus nepārbauda, utt.
Tas ir, vecākiem pašiem ir jāpierāda ka nav vainīgi. Kas principā iet pret visiem taisnīgas tiesas principiem. Vecākiem ir pašiem jādabū sev labvēlīgi atzinumi. Ir jāprasa ekspertu atzinumi, vai arī kautkāda liecinieka ko tiesa uzskatīs par ticamu, liecības. Pašiem jāpievieno lietai pierādījumi, kas pirmkārt, apgāž melīgas Bāriņtiesas liecības, un otrkārt, pierāda reālos faktus.
Piemēram šāda frāze tajā Bauskas lietā:
"[35.3] Lietas materiālos nav pierādījumu pieteicēja apgalvojumiem, ka bērns tiek gatavots adopcijai uz ārzemēm, un, ka bāriņtiesas darbības līdzinās cilvēku tirdzniecībai. Arī tiesas sēžu laikā tiesai nekādi pierādījumi, kas apstiprinātu minētos apgalvojumus, netika iesniegti. Tādējādi minētos pieteicēja apgalvojumus tiesa noraida kā nepamatotus."
Tiesa neapgrūtina sevi ar faktu pārbaudīšanu. Ja vecāks (lai kādiem līdzekļiem viņš to nepanāktu, algot privātdetektīvu, izsekot bāriņtiesas locekļus, atrast pierādījumus par korupciju?) nevar sagādāt pierādījumus ka ir kautkāda "sarunāšana", tad apgabaltiesai ir pajāt. Un arī apelācijām/kasācijām būtu vienalga, jo tajā procesā jaunus pierādījumus nevar pievienot. Skata tikai vai pirmā instance, balstoties uz tiem materiāliem kas viņu rīcībā bija, ir spriedusi "atbilstoši". Tas pohuj ka materiāli apzināti ir vienpusēji.
(OK Bauskas lietā atkal - bērns ievietots audžuģimenē, nevis Bērnu namā. Bērnu nams var aktīvi gatavot adopcijai, audžuģimene tur īpaši ieinteresēta nav, lai gan arī pretoties īsti nevar.)