Faith Club

18.7.14 15:51
Ja bērnam viņa vietu ierāda laicīgi, tad nekas nav jālauž.
Bet, ja jau problēma ir ielaista, tad kaut kas ir jādara.
Pirmkārt jau - no bļaušanas neviens vēl nav nomiris. Cilvēkam ir normāli kādreiz justies slikti. Ja nevar putru sagaidīt, lai bļaurē, bet dabūs putru tad, kad dabūs.
Un par to nav nekas jārunā. Ne "uķi ķuķi napaciņš" , ne "aizveries, citādi dabūsi" . Vienkārši ignorēt un darīt to, kas jādara. Ar laiku viņi arī daudzas lietas sāk uztvert kā pašsaprotamas.

Kaut vai tā pati šausmīgā vakcinācija ar dzīvsudrabu (jā, esmu tik aptaurēta, ka vakcinēju bērnus). Mums ir tā, ka sīkais priecīgs un runājas ar daktertanti, vēro apkārtni, tad čiks un viss, oi, kaut kas bija, bet varbūt izlikās.
Bet ja sākas oi, mazais nabadziņ, kā nu tikai būs, tu tikai neraudi, tad lūpa jau sāk vilkties laicīgi.

Un tad par to "ērto bērnu" ka te daži komentēja. Ērtam bērnam ir lielākas izredzes vēlāk veiksmīgi iekļauties sabiedrībā. Tāds zinās, ka arī citiem var būt viedoklis un prasības. Ka nav viņš gluži tāds zelta gabaliņš, ko visi dievina un pielūdz. Zinām mēs šitādas pasaules nabas - māgsliniekus...