Faith Club

17.7.13 00:02
Labdien!

Speciāli uz sekundi ieatdzēsos, lai ierakstītu šeit komentāru.

Tas ir fascinējoši, gluži vai neticami, ka teju 73% Tavu cibas ierakstu ir ar šādu ievirzi, proti, 'jums tur Latvijā viss ir slikti un ir sūds, uttutjpr', raizes jau izsauc tas, ka Tev ir potenciāls atstāt par sevi domājoša cilvēka iespaidu (par spīti liberālajai, sekulārajai, cilvēktiesību, racionālisma, utt blā blā (vārdsakot, klasiskais garlaicīgais rietumnieka komplekts) stājai, teiksim, uz brīdi uz to mēs varētu pievērt acis) apbrīnojamākais, protams, ir tas, ka nekas jau pasaulē nav mainījies. Tādus kā Tevi kādreiz sauca vai nu par kaunīgajiem latviešiem, vai nu par kārklu latviešiem. Neuztraucies, cibā tādu kā Tu ir gana daudz. Visi sanāk kopā, klapē viens otram pa plecu, un saka, cik slikti ir zemē, no kuras viņi nāk, bet krutajos apgaismotajos rietumos, redz, ir zelta bedre un etalons. Lielīšanās ar savu sociālkritisko aci, skatoties no apgaismotā cilvēka pozīcijām, par paraugu ņemot krutās valstis (t.i., kuras nezkāpēc tiek uzskatītas par krutām) . Mīļais draugs, vai nu Tu pēc iespējas ātrāk pilnībā sarauj saites ar savu etnisko dzimteni (saprotu, var rūpēt, ka kaut kas mājās nenotiek tik labi, kā varētu, bet neieslīgstot sīkākā iztirzājumā un paskaidrojumos, Tavs un citu Tev līdzīgo gadījums jau ietiecas slimīgā, pataloģiskā, pat izcili aizdomīgā gultnē, jā, ne gramu tālāk par tiem pašiem delfu komentāriem) - ja jau vairs nesaisti savu dzīvi ar degradēto un nolemtībai atstāto Latvijas purvu, tad kālab par to vēl skaldīt matus (ach, latents patriotisms un vēlme atgriezties sakārtotās mājās?, nu labi, to es saprotu, bet..) un vispār runāt šo nemākuļu valodā, izmantot viņu medijus, utml - vai arī atver savu nedaudz satumsušo un vienpusīgo sirsniņu un būti labākai, atvērtākai, taisnīgākai un patiesākai attieksmei pret savu etnisko dzimteni/tēvzemi/mājām. Mēs katrs kļūdamies un arī Tev tas, protams, ir piedodams, tāpēc iesaku nedaudz vairāk cilvēcības, gaišuma un pašrefleksijas. Kad lasu šādas rindas, man vienmēr rodas tā nedaudz skaudra apjauta par to, cik tāli mēs visi esam viens no otra, un kā vispār ir iespējama intersubjektivitāte, ņemot vēra, cik ļoti atšķirīgi mēs pārdzīvojam pasauli, t.i., arī šajā gadījumā, varu atsaukties uz sevi un veselu lērumu cilvēku, kas minētos kritizētos sīkumus tiešām uzskata par sīkumiem un kaut ko mazsvarīgi, teju ne mirkli nepiedzīvojot to, kā kaut kādu letālu un katastrofisku apgrūtinājumu, tāpēc rodas dabiska ziņkāre un ieinteresētība, no kurienes aug kājas tādam estētisku apbrīnu iedvesošam patosam, kāds sastopams arī šajā ierakstā. Gribās to saprast, mīļo cilvēk, saprast tā cilvēka paradoksālo psiholoģisko konstitūciju, kas konsekventi piekopj kaut ko tādu kā, piemēram, Tu.
Jebkurā gadījumā, tas viss izskatās pēc pašdestruktīvas spļaušanas sev sejā. Man rūp, lai cilvēki tik ļoti nemaldītos, tāpēc arī rakstu šo komentāru, protams, nespējot neapelēt pie Tava vecāku faktora, jo būtu skumji, ja meitiņa jau no bērna kājas piezīstos tādu ontoloģisko nabadzību, ko varētu piedāvāt visai vienpusīgais vecāku skatījums uz kaut ko tik izšķiroši un vitāli svarīgu, kā vietu, no kuras esi cēlies un ar kuras augsni un zemes māliem ir pieziedusies ikkatra asins šūna.

Paldies par uzmanību!

Cerot uz iejūtību un vēlot pakāpenisku izveseļošanos no provinciāliem mazvērtības kompleksiem un sapratnes deficīta,

Tavs padevīgais kalps K.