- 14.2.11 23:16
-
Kopumā daudz kam no tevis rakstītā es piekrītu.
Gribētos atzīmēt tomēr pāris lietas. Pirmkārt, ir tomēr atšķirība elektrības saražošanas pašizmaksa dažādās ģeogrāfiskās vietās - atkarībā no tā, no kā tā enerģija tiek ražota - tehnoloģiju cenas, kurināmā cenas (ja ražo no kurināmā) un darbaspēka izmaksas.
Latvijā tā ir salīdzinoši zema, jo tiek visai daudz saražota no hidroresursiem, kur nav jāmaksā par degvielu un lielākie iguldījumi (HES būve) jau ir norakstīti, uzturēšanas izmaksas salīdzinoši vairs nav tik lielas. Katrai valstij ir savs "lētais" resurss- Vācijai diemžēl vislētākais resurss ir ogles, Dānijai vējš, Spānijai saule un tā tālāk un katrai valstīj ir noteikts limits, ko tā var saražot no sava lētā resursa un ko no dārgā. Vienota elektrības tirgus izveide Eiropā (par ko tiek aktīvi diskutēts šobrīd) nodrošinātu to, ka elektrība tiek ražota tur, kur to darīt ir visefektīvāk un izlīdzinātu cenas, bet ne visas valstis vēlas būt iesaistītas un izvēlētos saglabāt savu suverenitāti elektroražošanā - it īpaši tās, kas par savu mēŗki ir uzstādījušas tuvāko gadu laikā kļūt neatkarīgas no ārvalstu enerģijas piegādātājiem.
Otra lieta, ko gribēju piebilst - par Vāciju - te (es dzīvoju Vācijā un nodarbojos ar vides un enerģijas jautājumu pētīšanu) sabiedriskais transports nav nemaz tik labi attīstīts. Ar mašīnu izbraukāt vienalga ir lētāk nekā ar vilcienu (es gan vairāk spriežu par tālākiem gabaliem) un autobusu tīkls ir vāji attīstīts. Te tomēr ir spēcīgs auto lobijs, kas spiež uz autobāņu būvi un brīvību no ātruma ierobežojumiem u. tml.
Bet par elektrības taupīšanu Vācijā (un arī Dānijā, kur ir ļooooti augstas elektrības cenas)- taisnība, arī mēs apkurinam mazāku istabu skaitu un saspiežamies, siltāk saģērbjamies un tā.